Polijas sakāve 1939.gada septembrī ievadīja Otro pasaules karu Eiropā. Šis notikums bija divu lielvaru, Vācijas un PSRS, agresīvās un slepenās politikas rezultāts, kas iesāka Austrumeiropas atšķelšanu no Rietumiem. Sākotnējajam Vācijas uzbrukumam pēc vairāk nekā 2 nedēļām sekoja PSRS iebrukums Austrumpolijā, ko var salīdzināt ar dunča dūrienu mugurā. Šķietami stiprajai Polijas armijai, kas gan izrādījās modernajam karam nepiemērota, tas bija izšķiroši, jo radās situācija kad valsts tika apdraudēta praktiski no visām pusēm.
Šis karš bija pirmais modernais karš, kurā varēja redzēt kara ātrumu un nežēlību. Kara pamatā bija Vācijas izstrādātā Zibenskara (Blitzkrieg) stratēģija, kas paredzēja ātru pretinieka sagrāvi vienlaicīgi izmantojot visu veidu ieroču šķiras. Pirmoreiz masveidā tika izmantota aviācija un tanku karaspēks, kā arī kājnieku motorizēta pārvietošana.
Lai gan reāli karš sākās 1939.gada 1.septembrī, tomēr saspīlējums starp valstīm, kas varēja novest pie kara pastāvēja jau sen. 23.augustā noslēgtais Molotova – Rībentropa pakts praktiski jau skaidri paziņoja, ka karš būs, bet palika tikai jautājums – kad? Hitlera demonstratīvā politika tika virzīta uz karu. Visas 30.to gadu beigas viņš spēlēja bīstamas spēles uz kara robežas. Tādā veidā Vācijai tika pievienota Čehija un tika veikts Austrijas anšluss, tāpat arī palielinājās Vācijas armija. Visi šie notikumi praktiski parādīja Hitlera gatavību agresijai, kaut vai ņemot vērā to, ka regulāri tika pārkāps Versaļas miera līgums, kurš, patiesībā, arī nebija īpaši godīgs pret Vāciju. Savukārt sabiedrotie nenovērtēja Vācijas spējas un piekopa tā saukto “nomierināšanas politiku”.
Polija apjauta tuvojošās briesmas tikai īsu brīdi pirms kara sākuma. 25. augustā tā noslēdza līgumu ar Lielbritāniju par palīdzību Polijai kara gadījumā. Tomēr tas bija par vēlu.
Pirmo pavēli par iebrukumu Polijas teritorijā Hitlers izdeva 26.augustā, bet tā Itālijas, kura paziņoja, ka būs gatava karam tikai pēc dažām dienām, dēļ tika atcelta. 29.augustā Polijā tika izsludināta jauna mobilizācijas pavēle, bet tā tika atcelta, jo Rietumi vēlējās turpināt sarunas ar Vāciju. Tajā pašā laikā Hitlers, uzzinot, ka PSRS koncentrē spēkus pie robežas izlēma, ka karam jāsākas 1.septembrī.
31.augustā Polijas sūtnis Vācijā Ribsis dodas pie Rībentropa pārrunāt savstarpējās valstu attiecības, Taču viņu nepieņem. Šajā brīdī Polija jau esot bijusi gatava atdot Gdaņskas koridoru.
…
