Sokrata filosofiskā metode
Grieķu filosofijas pirmos domātājus vienā vārdā sauc par „pirmssokratiķiem” (Taless, Pitagors, Hērakleits, Empedokls, Anaksagors, Anaksimandrs, Anaksimens, Leikips, Dēmokrits).
Atomisms (saskaņā ar to pasaule sastāv no mazām, nedalāmām daļiņām) – pati pazīstamākā pirmssokratiķu ideja.
Pirmssokratiķu darbi līdz mūsdienām saglabājušies tikai fragmentāri, vēl var izmantot laikabiedru aprakstus.
Platons (īstajā vārdā - Aristokls) bija pirmais lielais grieķu domātājs, no kura nākamajām paaudzēm saglabājies plašs mantojums. Platons savos dialogos stāsta par filosofu Sokratu, kurš mācījis Atēnu ielās.
Ievērojamākās personas, kas rakstījušas par Sokratu, bija Platons un Ksenofonts. Platons sīki apraksta Sokrata sarunas un apgalvojumus, taču Ksenofonts – Sokrata dzīvi un likteni.
Sokratu apsūdzēja par Atēnu jaunatnes maitāšanu un dievu zaimošanu, par ko pienācās nāvessods. Sokrats pats uzskatīja, ka viņam jāciena likumi, tāpēc atzina tiesas spriedumu un iztukšoja uz cietumu atnesto indes trauku.
Sokrata metode bija dialogs, ar kura palīdzību viņš citiem mācīja, cik maz viņi īstenībā zin. Tolaik daži uzskatīja, ka ir noskaidrojuši zināšanu noslēpumus un morāles problēmas, bet Sokrats sacīja, ka viņš neko nezina, un pierādīja arī citiem, ka viņu pieņēmumi nav zināšanas.…
