Pļavas bitene ir plaši izplatīta visā Latvijas teritorijā, kā arī Eirāzija un Ziemeļamerikā. Pļavas bitene parasti ir satopama mirtos un pārmitros biotopos, kā piemēram, mitras pļavās, gar upju, ezeru un strautu krastiem, mitriem mežiem, purvainas vietās.
Pļavas bitenes iekļaušana zālāju maisījumos palielina vitamīnu saturu lopbarībā, jo pļavas bitenes lapas satur C vitamīnu un karotīnu, kas ir vieni no kritērijiem barības vērtības noteikšanā. Dzīvnieki pļavas biteni labprāt ēd gan svaiga veida, gan izkaltēta veidā.
Secinājumi
Lai gan platlapji tiek pieskaitīti nezālēm un nav vēlami zālienos, tomēr daļa no tiem ir vērtīga zelmeņa sastāvdaļa. Vērtīgie platlapji paaugstina lopbarības vērtību, kā lielisks vitamīnu un minerālvielu avots, kā arī uzlabo tās apēdamību, daži no tiem pat satur unikālas vielas, kuras citos augos nav sastopamas. Taču jāatceras, ka platlapju īpatsvaram nevajadzētu pārsniegt 5-10 % no zelmeņa.
Sastādot zālāja maisījumus un iekļaujot tajos 5-10 % platlapju tiek uzlabota zelmeņa vērtība, bet tas sadārdzina sēklas izmaksas, kā arī var nenest vēlamo rezultātu ilgtermiņā, jo platlapjiem ir specifiskas bioloģiskās īpašības, kuras var nesaskanēt ar kopējā zelmeņa īpašībām, kā rezultātā platlapji var izzust no zelmeņa jau nākamajā gadā. Risinājums šai problēmai varbūt platlapju joslu ierīkošana, kur tiem ļaut noziedēt un izplatīt sēklu, bet arī šāds risinājums ir diez gan riskants un nav diez ko populārs Baltijas valstīs.
…
