1)
a) Plānošanas būtība
Plānošana kā vadīšanas funkcija
Plānošanas būtība un nozīme
Plānu veidi
Plānu sistēma uzņēmumā un tās nozīme
Plānošanas būtība un nozīme
Vēlamās nākotnes un tās sasniegšanas efektīvu ceļu projektēšana.
Plānošana pēc būtības ir lēmuma pieņemšanas process, kura specifika izpaužas 3 aspektos:
Ar plānošanu nodarbojas pirms darbības uzsākšanas;
Vajadzība pēc plānošanas rodas tad, kad vēlamā stāvokļa sasniegšana ir atkarīga no veselas kopas savstarpēji saistīto lēmumu (lēmumu sistēma);
Plānošanas process ir virzīts tieši tāda stāvokļa sasniegšanai nākotnē, kurš ir vēlams, bet nevar gaidīt, ka tas radīsies pats no sevis.
Plānošana ir saistīta ar kļūdu novēršanu un arī ar neizmantoto iespēju realizāciju.
Plānošana ir savstarpēji saistītu lēmumu savlaicīgas pieņemšanas un novērtēšanas process.
Plānošana ir izvēle, kas ir iespējama, kad rodas alternatīvi varianti.
Plānošana ir tilts starp esošo un vēlamo situāciju.
Plānošanas būtību var raksturot ar šiem aspektiem:
Plānošanas ieguldījums izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanai;
Plānošanas vadošā loma (plānošana norit pirms citām vadīšanas operācijām);
Plānošanai piemīt visuresošais raksturs (visu līmeņu vadītāji nodarbojas ar plānošanas procesu);
Plānu efektivitāte (to nosaka ar plānu ieguldījumu mērķu sasniegšanai; tas var gan veicināt, gan kavēt plānu izpildi).
Plānošanas nozīmi raksturo plānošanas funkciju mērķi:
Nenoteiktības un pārmaiņu negatīvā efekta novēršana (uzņēmuma vides faktori var negatīvi ietekmēt uzņēmuma nākotnes darbību; mērķis ir to nevērst);
Uzmanības koncentrēšana galvenajiem uzdevumiem;
Sistēmas ekonomiskās funkcionēšanas nodrošināšana (minimizēt izmaksas un maksimizēt peļņu);
Kontroles iespēju radīšana, tās atvieglošana. Plānam piemīt kontroles funkcija.
b) Produkta dzīves cikls
stratēģijas izvēlē pilnveidošanā, jāņem vērā arī produkta dzīves cikls.
Jēdziens- dzīves cikls ir piemērojams jebkuram produktam un arī jebkurai sistēmai un tas nozīmē, ka tiek atzīti produkta vai sistēmu dinamisms, kurš izpaužas peļņas resursu sastāva un arī iztērēto līdzekļu dinamikā.
Uzņēmuma ir svarīgi zināt, kāds ir katra produkta dzīves cikls un kā šie dzīves cikla posmi ietekmē uzņēmuma kopējos ieņēmumus, attīstību.
Saimnieciskajā praksē sastopami vismaz 7 produkta dzīves cikla veidi:
1. Tradicionālā līkne : 1. - ieviešana; 2. – augšana; 3. – briedums; 4. – kritums
4) Uzņēmuma plānu sistēma ; uzņēmuma funkcionālās stratēģijas
Plānu sistēma uzņēmumā un tās nozīme
Plānu sistēmas izveidošanai un tās funkcionēšanas nodrošināšanai nepieciešami vairāki priekšnoteikumi:
Uzņēmuma vadības gatavība vadīt uzņēmumu plāna sistēmas ietvaros;
Kvalitatīva, atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai izveidota, organizatoriskā
struktūra;
Efektīva informācijas savākšanas, pārstrādes un uzglabāšanas sistēma.
Terminu „plānu sistēma” lieto, lai apzīmētu savstarpēji saistītu un pakārtotu plānu kopu. Plānu sistēmu uzņēmumā var veidot, izmantojot kādu no 3 sistēmas veidošanas iespējamiem variantiem:
1. periodiskā plānošana, kura raksturojas ar to, ka katrai apakšvienībai un uzņēmumam kopumā izstrādā savu plānu, kura ietvaros nosaka mērķus, to sasniegšanai nepieciešamos pasākumus un potenciālu;
2. projektu plānošana. Tās priekšmets ir projekti, laikā ierobežoti un mērķorientēti pasākumu kompleksi. Tā nav regulāra (salīdzinājumā ar periodisko plānošanu) un tāpēc tā tiek orientēta uz atsevišķu pasākumu veikšanu;
3. integrētā plānošanas sistēma, kura paredz periodiskās un projektu plānošanas saplūšanu. Šī sistēma ietver lielu skaitu atšķirīgus pēc satura, objekta, perioda un nozīmes plānus.
Atkarībā no tā, kādu problēmu risināšanai plāns ir paredzēts, tos var iedalīt 3 grupās:
1.grupa To veido mērķi un uzdevumi. Tie ir plāni, kas izteikti rezultātu veidā. Šī grupa norāda nodomus, laika robežas, uzdevumus, nosaka sasniedzamo rezultātu un parāda, kā jāveido visas tālākās darbības.
2. grupa Pastāvīgie plāni, kuros tiek fiksētas atkārtotās darbības. Šie plāni nosaka uzņēmuma uzvedību. Tie ir lietderīgi, ja jānodrošina vienāda pieeja lēmumu pieņemšanai.
3.grupa Vienreizējie plāni. Tie ir paredzēti tādu problēmu risināšanai, kuras vairs neatkārtojas. Tie nosaka darbošanās kārtību konkrētajai situācijai.
Funkcion. Strateg
Visām stratēģijām ir uzbrūkošs vai aizsardzības raksturs.
Pārākumu konkurencē ir veiksmīgi uzbrūkoša stratēģija. Ir svarīgi noteikt uzbrukuma objektu un arī stratēģijas realizācijas tipu. Uzbrukuma objekts- tirgus līderi, aiz līdera sekojošā uzņ. grupa, uzņ. kuri ir tuvu aiziešanas robežai no nozares.
Stratēģ. izmant. tipi- neaizpildīto tirgus nišu- sagrābšanas darbības, kas ir vērstas uz konkurentu vājumu izmantošanu vai arī kā uzbrukumu izmantojot savas priekšrocības u.c
Aizsardzības raksturs- dod iespēju saglabāt esošo Tā mērķis ir samazināt uzbrukuma varbūtību un arī šī uzbrukuma risku.
Uzņēmuma lielums un pārdošanas apjoms ir virzieni, kuri nosaka stratēģijas raksturu:
- ierobežotās augšanas stratēģija
- augšanas stratēģija
- samazināšanās stratēģija
sk.iepr lapa.
…
