Visiem kas ir izlēmuši celt pirti, jāatceras, ka šo celtņu ekspluatācija ir saistīta ar paaugstinātu uguns bīstamību.
Pirti vislabāk celt ezera vai upes krastā, kuru no vējiem aizsargā lieli koki. Vislabākā pirtiņa būs tā, kura tiks veidota tikai no koka, ieskaitot pamatus un jumtu. Jāatceras, ka lai uzceltu irti ir nepieciešami dažādu koku šķirņu kokmateriāli. Pamatu stabiem, pirmajam sienu kronim, grīdas pamatiem var lietot ozola baļķus (nenokaltušu koku). Nākošajiem apakšējiem sienu kronim noderēs priede, labāk lapegle. Griestiem un sienu apšuvumam noderēs egles un liepas kokmateriāli. Lāvas un solus var pagatavot no liepas koka. Īpaši labi ir ieplānot pirts celtniecību no ciedra. Lielākās pirtīs lāvas izvieto paralēli П – veidā. Ja pirtiņu uzceļ no svaigi zāģētiem kokiem (nežāvētiem), tā vienu gadu žūs un lai to apsildītu būs nepieciešams lielāks kurināmā daudzums. Labāk ir celt pirti jau no iepriekš izžāvētiem kokmateriāliem. Nav pieļaujams, ka pirts iekšpusē izmanto krāsas un lakas.
Lai vieglāk notecētu un uzsūktos mazgājamie ūdeņi pēc pēršanās izvēlas paaugstinātas vietas. Pirts lielums jāizvēlas tā lai, lai tajā varētu ērti izvietot malkas krājumus un inventāru. Pirts celti plāno ar logiem uz rietumiem, lai vakara saule ilgāk apgaismotu pirti un radītu mājīgums sajūtu. Pirtī, protams, labāk ir izmantot koka traukus un nevis plastmasas.
Ceļot ģimenes pirti laukos ieteicams izveidot atsevišķi mazgāšanās elpu. Lai tur varētu mazgāties tie ģimenes locekļi, kuriem nedrīkst vai nevar apmeklēt pērtuvi lielā karstuma dēļ. Ģimenes vajadzībām parasti ir pietiekoši plānot nelielas platības pērtuvi, mazgāšanās telpu un nelielu priekštelpu. Laukos nereti ceļ pirtis tikai ar pērtuvi kuru izmanto arī kā mazgāšanās telpu un nelielu priekštelpu. Tādas pirts izmēri ir 2.5X4.5 metri, vai 1.2X5.2 metri, vai 5-6 kvadrātmetri. Šādā pērtuvē, lai ekonomētu platību lāvas izvieto Г – veidā. Ģimenes pirti var celt kā virtuves turpinājumu, tādā veidā izmantot vienu un to pašu krāsni, sanitāro un ūdens vadu. Plānojot pirts lielumu vienam cilvēkam vidēji jāparedz 2.0-2.5 metri liela platība. Pērtuvē ir jāparedz kā minimums, lai vismaz viens cilvēks varētu ērti nogulties uz lāvas. Tāpēc, kā minimums vismaz vienai pērtuves sienai ir jābūt 1.8 - 2 metru garumā. No tā izriet, ka vismazākā pirts var būt 1.8X2 m liela. Pirmo lāvu ieplāno krāsns akmeņu virsējās kārtas līmenī, aptuveni 1 m no grīdas. No tā izriet, ka pērtuves augstumam jābūt ne mazāk kā 2.1 metrs.
Krievu guļbaļķu pirtī, atkarībā no tās augstuma, pērtuves lāvas izveido vienā, divos vai trijos līmeņos. Gar sienu, kurā ir lodziņš novieto solus, pērtuves stūrī novieto krāsni ar akmeņiem, kuru kurina ar malku. Pērtuves kopējā platība jāizvēlas pēc iespējas mazāka, tomēr lai neciestu komforta sajūta. Jo mazāka pērtuve jo mazāk būs nepieciešams izlietot kurināmo, lai to apsildītu.
Visvienkāršākais variants ir celt no guļbaļķiem, atsevišķi no dzīvojamās ēkas, vienkāršu pirti – saunu. Reizēm šādai vieglai pirtiņai par pamatiem izmanto zemē padziļināti ieliktus akmeņus. Tā tiek plānota ar vienu telpu, kuru izmanto gan kā pērtuvi, gan kā mazgāšanās telpu.
…
