Pirmskāzu tradīcijas Latgalē (19./20.gadsimta mijā)

Gatavošanās kāzām sākās jau kopš bērnības, kad meitas, kopā sanākušas, ziemas vakaros gatavoja sev pūru= adīja cimdus un zeķes, auda segas, izšuva galdautus utt. Kādēļ tas bija jādara jau mazām esot? Jo tajā laikā nebija kā mūsdienās=aizej un veikalā nopērc, tad visu gatavoja pašas meitas, un arī personas, kam cimdi un citi darinājumi tika dāvināti, bija vairāk.
Principā, gatavošanās kāzām noritēja visu mūžu, jo jau agrā bērnībā tika gatavots pūrs, svarīga bija arī līgavas un līgavaiņa noskatīšana vēl tikai bērniem esot, kā arī tika veikti dažādi zīlēšanas rituāli, lai noskaidrotu savu izredzēto. Bet kā to galveno priekškāzu laiku var izdalīt tieši 3=4 nedēļas piems kāzu svinībām.
Bildināšana
Viss sākās ar līgavas bildināšanu. Viena no versijām par šo prcesu ir, ka līgavainis pie savas nolūkotās meitas sūta kādu precētu vīru jeb „ svõtu” izpildīt starpnieka lomu. Tas tad arī braucis prasīt meitai, vai viņa ņems puisi par vīru, kā arī apstāstījis līgavai un tās vecākiem par puiša īpašībām. Ja meita un vecāki piekrituši, tad nākamreiz jau brauc pats līgavainis meitas roku lūgt. Tā tas Nīcgalē bijis.
No Nīcgales arīnākušas ziņas, ka par bildināšanas dienu zinājuši tikai līgavainis, viņa vecāki un svõts. Tādos gadījumos, ieradušies pie meitas, līgavainis un svõts nemaz uzreiz nav atklājuši patieso ierašanās iemeslu, bet gan stāstijuši, ka gribot nopirkt aitiņu vai arī viņu ganumeita aizbēgusi utml. Ja meita piekrīt iziet pie puiša, tad svõts licis galdā līdzpaņemto degvīna pudeli.…