Pirmie vispārējie Dziesmu svētki

Dz.sv. rašanās priekšnoteikumi:
latviešu vidū gadsimtiem ilgi individuālajai muzicēšanai līdzās pastāvošais kolektīvais aspekts
Vidzemes un Kurzemes skolotāju semināru absolventu (ērģelnieki, dziedāšanas skolotāji, diriģenti) darbība
koru un dziedāšanas biedrību organizēšanās (vairums biedrību vispirms formējās Baltijas pilsētu vācbaltiešu vidē)
Milzīgu ieguldījumu Dziesmu svētku tradīcijas attīstīšanā, protams, devusi Rīgas Latviešu biedrība (RLB); jau no paša RLB darbošanās sākuma tā par savu uzdevumu uzņemas dziedāšanas izkopšanu.
Dziesmu svētku tradīcija Baltijā attīstījusies īpaši, sasniedzot unikālus panākumus un iegūstot plašu vērienu, tomēr pati Dziesmu svētku ideja nebija jauna. Jau 19. gadsimta sākumā un pirmajā pusē iedibinās dziesmu un mūzikas svētku tradīcijas vairākās Eiropas zemēs: Vācijā, Anglijā, Šveicē, Austrijā – kur kora dziedāšana sevī ietvēra gan demokrātiskāko mākslas muzicēšanas formu, gan tautas mobilizējošu, patriotisku un nacionālu saturu. Tā kā vispirms dziedāšanas biedrības organizējās vācbaltiešu vidē, tad arī pirmajos plašākajos svētkos apvienojas vācu kori no visas Baltijas.
Vācbaltiešu aizsākto tradīciju un dziedāšanas svētku ideju pirmais uztvēra un pārņēma mācītājs un rakstnieks J. Neikens, kurš 1864. gadā Dikļos, mācītājmuižas parkā, rīkoja latviešu vīru koru pirmo novada kopkoncertu. …