Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:818817
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Pirmā pasaules kara cēloņi un sākums.
Pirmo pasaules karu izraisīja dažādu ekonomisku, politisku, militāru, sociālu un ideoloģisku apstākļu kopums. Sākās globalizācija, t. i. dažādas problēmas atsevišķās valstīs kļūst savā starpā ciešāk saistītas un to risinājums iespējams vienīgi starptautiskā mērogā. Notika zinātnes un daudzu citu nozaru attīstība un strauji palielinājās iedzīvotāju skaits. Bija nepieciešams saskaņot attiecības starp valstīm, jārada jaunas starptautiskās attiecības.
Diemžēl lielvalstis, kuras veidoja Eiropas politiku bija dažādu tipu impērijas, kuras veidoja imperiālistisku politiku. Lai sasniegtu ekspansionistiskos mērķus, lielvalstis bija izveidojušas militārus blokus – Antanti un Trejsavienību. Tās neievēroja spēka līdzsvaru, tā vietā izvēloties slepeno diplomātiju.
Rūpniecības attīstība veicināja modernas militārās tehnikas ražošanas pieaugumu. Lielvalstīs notika strauja militarizācija. Starp lielvalstīm izveidojās sacensība šajā jomā.
Pasauli karam tuvināja vairākas nacionālisma izpausmes, piemēram, nacionālais egoisms. Arī tautu apziņa un psiholoģija lielā mērā bija orientēta uz karu un vardarbību. Valdīja militārisma kults, t. i. tika paustas idejas par kara nepieciešamību un nenovēršamību.
1914. g. 28. jūnijā notikušais Sarajevas atentāts bija iemesls, lai sāktos karš. Kāds serbu nacionālists, Austroungārijas pilsonis Gavrilo Princips Bosnijā nogalināja Austroungārijas troņmantnieku erchercogu Franci Ferdinandu. Austroungārija uzskatīja Serbiju par atentāta organizētāju.
Kara sākšanos 1914. gadā padarīja nenovēršamu šādi faktori:
Militāri politisko bloku disciplīna, kas pastāvēja 1914. gada jūlija krīzes laikā un kuru ievērojot valstis iesaistījās karā;
Tas, ka par iesaistīšanos karā lēma šaurs cilvēku loks;
Eiropas lielvalstu vadošo politiķu vēlme nevis saglabāt mieru, bet uzņemties kara risku nacionālo interešu un valstu nacionālā prestiža vārdā, militāro vadītāju pārliecinātība par armijas militāro gatavību;
Modernā kara būtības izpratnes trūkums. Politiķi domāja, ka karš būs neilgs un to izdosies ierobežot. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1120484
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties