1914
Rietumfronte
Vāciešu straujo virzīšanos cauri Beļģijai tomēr kavēja beļģiešu neatlaidīgā aizstāvēšanās, uzspridzinātie dzelsceļi aizturēja papildspēkus un apgādi. Tā radās iespēja britu ekspedīcijas spēkiem sera Džona Frenča vadībā ieņemt pozīcijasd pie Monsas fraņcu līnijas kreisajā pusē. Vāciešu uzbrukumi atspieda frančus atpakaļ, taču tāpēc atkāpās arī angļi, lai saglābtu sakarus ar saviem sabiedrotajiem, un abas armijas ieņēma jaunas pozīcijas ziemeļos no Prīzes. Tad vācieši nolēma uzbrukt Parīzei no ziemeļiem, un septembra sākumā viņu armijas pārgāja Marnas upi. Notika izšķirošā Marnas kauja, tika apturēta vāciešu virzīšanās uz priekšu, un viņi atgāja līdz Ēnas upei. Pēc tam abas karojošās puses steidzās uz Lamanša piekresti, lai iegūtu kontroli pār ostām, tāpēc sīva cīņas norisa Flandrijā pie Ipras. 1914. gada nogalē bija izveidojušies nepārtraukta frontes līnija, kas stiepjas no jūras – dienvidos no Ostendes – līdz Alpu kalniem. 1914. gada decembrī vācu karakuģu eskadra tika iznīcināta pie Folklendu salām un 1915. gada janvārī vācieši tko paglābās no pārspēka. Vācieši tomēr palka ostās uz izvērsa zemūdens karu.
Austrumfronte
Austrumu frontē Krievijas armija 1914.g. sāka plašu ofensīvu, iebrūkot Vācijas un Austroungārijas teritorijā. Krievijas spēkiem Galīcijā izdevās sakaut Austroungārijas armiju, bet kaujas pret vāciešiem Austrumprūsijā beidzās ar briesmīgu Krievijas sagrāvi. Pēc Krievijas armijas daļu sakāves, vācu spēki pārgāja pretuzbrukumā, iebrūkot Krievijas impērijas Rietumu apgabalos.
Citas frontes
Mezopotāmijas operācija: jau 1914. gadā sākas pirmās kaujas. Kaujas vairumā gadījumu notika Tigras upes ielejā (tag. Irākas teritorija), kā arī aptvēra atsevišķas kaujas Persijas jūras līča krastā, Basrā, vairākās kaujās pie Kutas un Bagdādes . Kaukāza operācija: notika Kaukāzā un austrumu Anatolijā. Decembrī un novembrī Osmaņu impērija cieta nežēlīgu sakāvi Sarikamisas kaujā.…
