Pirmais pasaules karš un starptautiskās kārtības sabrukums

Spiediens, kas bija radies karadarbības dēļ, lika valdībām rīkoties izlēmīgi, pat virzienos, kas agrāk šķita neiedomājami. Valdībām bija jāmācās pārvaldīt ekonomiku kara laikā, kas būtiski atšķīrās no tās uzdevumiem miera laikā. Iejaukšanās notika trijās jomās: pārtikas piedāvājums, industrija kopumā un finansēšana. Lai tiktu galā ar pārtikas trūkumu tika ieviesta produktu normēšana, kas nozīmēja, ka katrai ģimenei tika piešķirtas tiesības iegādāties noteiktu daudzumu kādu produktu, un tam bija nepieciešama nauda un speciāli kuponi. Tika kontrolētas arī cenas, bet neskatoties uz to pieauga pārtikas cenas visās Eiropas valstīs. Industrijas, kas parasti ražoja preces civilajiem tika pārorientētas uz preču ražošanu kara vajadzībām. Tā kā liela daļa darbaspējīgo vīriešu bija karā, tika iedrošinātas strādāt sievietes un pensionāri darbaspēka trūkuma dēļ. Daudzās jomās specifisko uzdevumu dēļ nebija iespējams tik viegli un ātri apmācīt jaunos darbiniekus, tādēļ daudzi tika atbrīvoti no militāro pienākumu pildīšanas.
Nopietna problēma bija kā par karu samaksāt. Pamatproblēmas bija ekonomika, kas jau strādāja uz pilnu jaudu un inflācija. Lai iegūtu līdzekļus tika paaugstināti nodokļi un ieviesti jauni nodokļi, piemēram, nodoklis luksusa precēm. Valdības uzdevums bija samazināt inflācijas spiedienu un segt kara izdevumus, bet nedrīkstēja tautai uzlikt netaisnīgu slogu. Ar iekšējiem nodokļiem un aizņemšanos varēja segt tikai 85% no kara izdevumiem, tādēļ bija nepieciešami resursi no ārvalstu fondiem. …