Pireneju (Ibērijas) pussala atrodas Eiropas dienvidrietumos. Tā ir visnestabilākā Zemes garozas daļa Eiropā. Pireneju pussala pieder pie Atlantijas okeāna baseina. No kontinenta pussalu šķir Pireneju kalni, tie atrodas uz robežas starp Franciju un Spāniju. Šī kalnu grēda stiepjas no Biskajas līča līdz Vidusjūrai 435km garumā. Kalni piemēroti tūrismam un ziemas sportam. Ziemeļos to apskalo Biskajas līcis, rietumos – Atlantijas okeāns, austrumos – Vidusjūra. Pireneju pussalas kopējā platība ir 582 tūkst.km2. Pireneju pussalas lielākie līči ir Valensijas, Kadisas un Setubalas līcis. Pussalas rietumu galējais punkts ir Rokas rags (Portugāle), dienvidos – Maroki rags. Pireneju pussalas centrālo daļu aizņem Mesatas plakankalne ar samērā nabadzīgu augāju klāstu, ko rietumu – austrumu virzienā šķērso Centrālā Koldiljera, no ziemeļiem ietver Kantabrijas kalni, dienvidos – Sjerramorena un Andalūzijas kalni. 60% no visas Pireneju pussalas teritorijas ir virs 500 m. virs jūras līmeņa.…
