1993. gada 1. jūnijā tika pieņemts lēmums par 1937. gada Notariāta likuma darbības atjaunošanu kas stājās spēkā no 1993.gada 9.janvāra, Notariāta likumam kas darbojas uz šo dienu ir izdarīti vairāki grozījumi un pārejas noteikumi. Šis likums regulē zvērinātu notāru profesionālo un korporatīvo darbību.
Latvijā, pēc šobrīd spēkā esošās likumdošanas, notariālos aktus, tajā skaitā, apliecināt pilnvaras, drīkst tikai zvērināts notārs. Tomēr vietās, kur nav notāra kantora, notariālās funkcijas - apliecina vai izgatavo un apliecina pagasta iedzīvotāju pilnvaras, izņemot ģenerālpilnvaras - veic pagasttiesa.
Zvērināts notārs, pildot amata pienākumus savas darbības rajona robežās, sniedz notariālo palīdzību visam personām, kas pie viņa griežas, kaut ari to dzīvesvieta vai manta, uz kuru attiecas akts, atrodas ārpus šā rajona. Ja zvērināts notārs atsakās pildīt savus amata pienākumus, tad atteikumā jānorāda tā pamats un pārsūdzības kārtība.
Zvērinātam notāram ir jāatsakās no aktu un apliecinājumu taisīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībās, kuras acīmredzami kalpo prettiesiskiem un netikumīgiem mērķiem.(40.p)
Bez tam, zvērinātam notāram ir aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus savās paša lietās, sava laulātā, arī bijušā laulātā, sava un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijās līdz ceturtajai pakāpei un svainiešu - līdz trešajai pakāpei, kā arī sava paša vai laulātā aizbildnībā esošu personu vai savās paša vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās.
Pildot amata pienākumus, zvērināts notārs nēsā amata zīmi. Zvērināts notārs lieto zīmogu ar papildināto mazo valsts ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērinātā notāra vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu. Zvērinātam notāram var būt tikai viens zīmogs ar valsts ģerboni.
Notariālie akti un apliecinājumi (108.pants), kurus taisa zvērināts notārs, izņemot šā likuma 116.pantā minētos dokumentus, ir publiski dokumenti.(81-82p.)
Zvērinātam notāram ir jāved reģistri visām viņa taisīto aktu un apliecinājumu, tajā skaitā, pilnvaru, ierakstīšanai. Reģistru un grāmatu lapām ir jābūt numurētām tekošu numuru kārtībā. Reģistra lapa ir sadalīta astoņās ailēs, kurās ieraksta:
1. kārtas numuru, ik gadus sākot jaunu numerāciju;
2. mēnesi un dienu, kad izpildīta notariālā darbība;
3. akta vai apliecinājuma nosaukumu;
4. aktā norādītā darījuma naudas summu, ja tāda noteikta vai tādu var noteikt;
5. par aktu samaksātās valsts nodevas summa;
6. atlīdzības summu par zvērināta notāra amata darbību;
7. to personu uzvārdu, vārdu, dzimšanas laiku un vietu, kā arī dzīves vietu,
kurām izpildīta notariālā darbība; dzimšanas laiku un vietu norāda tikai tad, ja tie atzīmēti aktā vai apliecinājumā;
8. zvērināta notāra atzīmi, kam un kad dokumenti izdoti vai nosūtīti.
…
