Pilnvarojumu veidi un to salīdzinājums Civillikumā un Komerclikumā

4. NOBEIGUMS.
Izpētot komerclikumā un civillikumā noteiktos pilnvarojuma veidus nonācu pie dažiem secinājumiem. Piemēram, prokūra ir jāreģistrē komercreģistrā, bet parastā komercpilnvara nav. Gadījumos, kad ir paredzēts uzdot kādus ļoti konkrētus, nosacīti mazāk nozīmīgus darbus kā dokumentu iesniegšana, izņemšana valsts un privātajās iestādēs u. tml., tad labāk izmantot komercpilnvaru, jo to izdot ir salīdzinoši vienkāršāk un lētāk, bet deleģējot nopietnus uzdevumus, kā slēgt līgumus ar klientiem, pārstāvēt tiesās, rīkoties ar nekustamajiem īpašumiem u.c., tad labāk izmantot prokūru. Prokūru labāk izmantot arī tad, ja tā tiek izdota komercaģentam, kaut gan nav nekāda atšķirība, juridiskā spēka ziņā, starp prokūru un parasto komercpilnvaru.
Salīdzinot komersanta izdoto pilnvaru ar kādu no privātpersonas izdotajām, līdzība ir tāda, ka komersanta pilnvara ir jāreģistrē komercreģistrā, bet privātpersonas pilnvaras izdošanas fakts ir jāpublicē “Latvijas Vēstnesī”. Abos gadījumos pilnvara stājās spēkā ar tās izdošanas dienu un ir atsaucama pēc pilnvarotāja pieprasījuma. Atšķirīgais ir tāda, ka pilnvarotāja nāves gadījumā prokūra un komercpilnvara paliek spēkā, bet privātpersonas pilnvarojuma līgums zaudē savu spēku, izņemot izņēmuma gadījum, kad iesākto uzdevumu drīkst pabeigt, lai neradītu pilnvarotājam zaudējumus.
…