Lai eksistētu tirgus modelis, ražotājiem un patērētajiem savā starpā ir jānotiek preču un naudas kustībai. Jebkuras tirgus centrālā problēma ir cenas veidošana, kuru pārsvarā gadījumu nosaka, pētot piedāvājuma un pieprasījuma līknes, meklējot tirgus līdzsvara cenu.
Tātad, vispirms par pieprasījumu - ko tad patērētāji vēlas un par kādam naudiņām, un kādas likumsakarības var novērot sabiedrībā. Pieprasījuma likums – nemainoties pārējiem nosacījumiem, cilvēki par lētāku naudu grib vairāk preču, bet pa dārgāku cenu mazāk preču. Ir novērojama pieprasījuma līknes lejupslīde – preces cenas un tās pieprasītā daudzuma negatīva sakarība, jo pieaugot cenām, samazinās daudzums. Protams, cenu ietekmē dažādi ārpuscenas faktori, kas ietekmē cilvēku vēlmi pirkt preces: patērētāju ienākumi ir pirmais būtiskais faktors, kas ietekmē pieprasījuma izmaiņas, tāpat radniecīgas jeb aizvietotājpreces cena, kopā lietojamo preču cena, patērētāju gaume, pircēju skaits, gaidāmās cenu izmaiņas nākotnē, klimatiskie apstākļi un dabas katastrofas, valdības administratīvie pasākumi, konkrētas preces iespējamā nomaksa līzingā. Šo faktoru ietekmi uz pieprasījumu lieliski var novērot grafiski, uzzīmējot pieprasījuma līkni un tās novirzes no sākotnējās līknes. Ja līkne novirzās pa kreisi (1.att.a), tad pieprasītais daudzums samazinās, ja pa labi (2.att.b), tad palielinās. Taču eksistē ari dažās atkāpes no ierastās lejupslīdošās pieprasījuma līknes – Grifena paradokss. Līkne ir augšupejoša ar pozitīvu sakarību, tas ir – par dārgāku cenu tiek pirktas vairāk preces. Šī parādība bieži parādās, kad cilvēkiem jāizvēlas kāds no mazākajiem ļaunumiem – visur cenas aug un pirmās nepieciešamības preces tiek iegādātas par augstāku cenu, otrs iemesls ir preces kvalitāte – kad augstāka cena ir līdzvērtīga labākai kvalitātei, kas ir noteicošais faktors pircējam.
…