Datu sagatavošana apstrādei sevī iekļauj: šifrēšanu, kodēšanu, šī koda izmantošanu datu apstrādāšanā ar rokām vai mehāniski.
Par šifru parasti sauc noteiktu simbolisku informācijas ierakstu protokola blankā (piem. anketā). Šifrēšanu var veikt dažādos simbolos: skalas punktos, burtu kombinācijās, simbolos kā „+” „-„ „?”.
Par kodu sauc to pašu datu konkrēto pierakstu.
Datu apstrāde un analīze notiek saskaņā ar pētījuma uzdevumiem. Loģiskie uzdevumi tiek pārvērsti tehnisku operāciju sērijā.
Datu atspoguļošana atskaitē vai zinātniskā publikācijā. Šie dokumenti ir jāsastāda tā, lai lasītājs pats spētu izanalizēt visus secinājumus, to būtību un uzticamību, kā arī vajadzības gadījumā, varētu izmantot empīriskos datus jaunu uzdevumu izvirzīšanai.
Rakstot zinātnisko publikāciju, būtu jāpieturas pie šādas kārtības:
1)Pētījuma mērķu un uzdevumu izklāsts, izmantotās literatūras īss raksturojums.
2)Pētījuma programmas idejas un konceptuālā shēma.
3)Sekojošo datu savākšanas procedūru apraksts (izlases veids).
4)Iegūto datu izklāsts un analīze, vadoties pēc hipotēzes (uzdevumiem vai problēmas).
5)Pētījumā gūtie teorētiskie un praktiskie secinājumi.
6)Jautājumu izvirzīšana turpmākai izpētei, jaunu hipotēžu izvirzīšana.
7)Pielikums: datu ievākšanas metodika, izveidotās tabulas, statistikas rādītāji. [1]…