Pastāv arī induktīvā un deduktīvā teorija. Induktīvā teorija sastāv no loģiskiem secinājumiem, kas veidojas no sevišķās uz vispārīgo specifiku, savukārt deduktīvajā teorijā tiek izstrādātas vispārīgās hipotēzes, pamatojoties uz vispārīgās informācijas. Deduktīvisms sākas ar jautājumu ,,kāpēc’’ un nonāk pie jautājuma ,,vai’’, savukārt induktīvās teorijas jautājumi virzās uz pretējo pusi no ,,vai’’ uz ,,kāpēc’’.
Sociālajās zinātnēs nozīmīgas ir kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes. Kvantitatīvās metodēs parasti tiek iesaistīts liels cilvēku skaits, pastāv daudzas vienības, tā ir samērā objektīvi pierādāma un biežāk statistiski pareiza. Tajā pastāv izlase. Kvantitatīvajās metodēs ietilpst aptauja, anketēšana un kontentanalīze. Respektīvi, tiek veikta matemātisko un statistisko datu analīze. Savukārt kvalitatīvajās metodēs sociālie zinātnieki cenšas izprast, skaidrot un interpretēt fenomenus atkarībā no tā, kādu nozīmi un jēgu tam cilvēki piešķir. Respektīvi, tā apskata situāciju no kritiskā, fenomenoloģiskā un filosofiskā viedokļa nekā kvantitatīvā analīze, kas vairāk ataino parādību no pozitīvistu viedokļa. Kvalitatīvajā metodē ietilpst fokusgrupas, intervēšana (dziļās intervijas) un ietvertā novērošana, piemēram, veicot novērojumus iefiltrējoties sabiedrības grupā.
Sociālajās zinātnēs mūsdienās pastāv daudz pētījuma metodes. Lai gan tās ir dažādas, tās bieži var izmantot pētījumā vairākas reizē. Tādējādi pētījums būs kvalitatīvāks un precīzāks. Piemēram, izmntojot kvantitatīvo un kvalitatīvo metodi kopā, kvalitatīvā metode spēs saskatīt parādības norisi no filosofiskā aspekta, ko nevar kvantiatīvā metode, savukārt kvantitatīvā metode ar kodēšanas metodi spēs precizēt pētījumu skaitļos. Būtībā tās papildinās viena otru.
…