Pētījuma process

Zinātnes pasaulē ir vairāki iespējamie veidi, kā veikt pētījumu, neskatoties uz to, ko tieši vēlās cilvēks noskaidrot. Dažādi aspekti varētu atšķirties, tas ir atkarīgs no tā, ko vēlas izpētīt, bet ir divi galvenie aspekti, kā konstruēt pētījumu: 1- jāprecizē tas, ko tieši vēlies izpētīt, noskaidrot; 2- jānosaka labākais veids kā izpētīt kaut ko.1 Katram pētījumam ir vajadzīgs plāns pirms var uzsākt pašu pētījumu (novērot un analizēt).
Sociālā pētījuma uzsākšanai var kalpot daudz un dažādi nodomi, trīs visbiežāk lietotie ir pētniecība, aprakstīšana un izskaidrošana. Pētniecības nodoms galvenokārt tiek lietots, lai izpētītu, izskaidrotu kaut ko tādu, kas agrāk nav izpētīts, nav bijis zināms. Šis nodoms tipiski tiek pildīts trīs nolūku dēļ: 1-lai tiktu apmierināta pētītāja interese un degsme kaut ko izprast labāk; 2-lai pārbaudītu pētījuma dziļākas pētīšanas iespējamību; 3-lai attīstītu metodes, ar kurām tiktu nodarbināts, lai pētniecība būtu vēl dziļāka.2
Viens no galvenajiem pētījuma nodomiem ir situācijas un notikumu aprakstīšana. Pētītājs novēro kādu situāciju un to pēc tam apraksta, zinātniskais apraksts ir akurātāks kā ikdienišķais, jo zinātniskā novērošana ir uzmanīgāka, apdomātāka un piesardzīgāka. Zinātniskajā aprakstā biežāk apspriestie aspekti ir apraksta kvalitāte un tā vispārināšana.
Trešais pētījuma nodoms ir izskaidrošana. Šī nodoma mērķis ir izskaidrot dažādas atšķirība – piemēram, kāpēc vienā pilsētā ir augstāks noziedzības līmenis nekā cita, kāpēc vēlētāji balso par vienu kandidātu, bet par otru ne.
…