Pētījuma process

Praktiski nav nozīmēs, ko ir vēlēšanās atklāt, svarīgi ir tas, ka ir vairākas pieejas, kā to izdarīt.1 Lai pētījums būti veiksmīgs, ir arī svarīgi atrast pareizo stratēģiju, kā to izpētīt – ir jānoskaidro, ko tieši vēlas atklāt un tad jāatrod īstais ceļš, kā to izdarīt.
Kā zināms, katram pētījumam ir savs nolūks, vismaz tādam ir jābūt, lai tā galarezultāts būtu veiksmīgs. Vissvarīgākie nolūki ir pētīšana, aprakstīšana un izskaidrošana.
Pētīšana ir vairāk piemērota, kad pats temats ir kaut kas pilnīgi jauns un ir nepieciešamība, lai šo tematu izpētītu. Tā ir arī piemērota tad, kad tiek pētīta kāda patstāvīga fenomena. Kā tika minēts, šis nolūks vairāk koncentrējas uz izpētīšanu nevis aprakstīšanu utt. Pētīšanu vairāk asociējas ar trim nolūkiem šajā pētījumā: (1) apmierināt pētnieka ziņkārību un vēlme pēc labākas saprašanas; (2) pārbaudīt iespējamību, vai nepieciešams daudz rūpīgāka pētīšana; (3) attīstīt metodes, lai tiktu nodarbinātam ar daudz rūpīgāku pētīšanu.2 Šis nolūks ir arī veiksmīgs tādā ziņā, ja ir nepieciešamība gūt atbildes uz daudziem jauniem jautājumiem, tad tās vieglāk ir iegūt izpētot tematu ar dažādām pētījuma metodēm.
Savukārt cits nolūks kā aprakstīšana ir domāts tāpēc, lai izskaidrotu kādu situāciju vai atsevišķu notikumu. Nosākuma tiek novērots un pēc novērojuma seko tā aprakstīšana. Zinātniskajās sfēras tas ir ļoti noderīgs, ja kaut kas ir tieši jānovēro nevis vairāk jāpēta, jo zinātnieku apraksti parasti ir arī ļoti izsmeļoši. Savukārt svarīgākie aspekti, kas jāņem vērā izvēloties aprakstīšanu ir kvalitāte un to apkopošana.
Kā tika minēts, trešais svarīgākais pētījuma nolūks ir lietu izskaidrošana. Svarīgs jautājums šeit ir izzināt un atbildēt uz jautājumu „kāpēc?”. Pārsvarā katrā pētījumā būs satopams ne tikai viens nolūks, bet gan vairāki vai pat visi trīs uzreiz.
Nākamais ir svarīgi apzināties objektus, kuri tiks analizēti pētījumā, jo, piemēram, lai kaut ko pētīti kaut kas ir jāatrod, lai to izpētītu. …