„Pētījuma organizācija un norise” (4)
Uz zināšanām ved trīs ceļi: pārdomu ceļš, kas ir viscēlākais, atdarināšanas ceļš, kas ir visvieglākais, un pieredzes ceļš, kas ir visgrūtākais.
Konfūcijs (551 – 479 pr.Kr.)
Ķīniešu domātājs
IV nodaļa
Informācijas (datu) ieguves metodes pētījumā
4. 1. Dokumentu izpēte
Ikviens pētījums jāsaista ar tādu informācijas ieguves metodi kā dokumentu analīze. Arī tad, ja tas ir tīri teorētisks pētījums, jo šādā gadījumā jāstrādā ar teksta dokumentiem, piemēram, laikrakstiem, arhīvu materiāliem, doktoru disertācijām, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem utt.
Dokuments – jebkurā veidā un materiālā ierakstīta informācija, ko rada, saņem un uzglabā jebkura Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūcija, valsts un pašvaldību iestāde, uzņēmums, uzņēmējsabiedrība un uzņēmējsabiedrību apvienība, kā arī sabiedriskā un reliģiskā organizācija vai fiziskā persona.
Ar dokumentu saprot, pirmkārt, juridiski noteiktā kārtībā un formā sagatavotu rakstu, kas apliecina un apraksta kaut kādu juridisku faktu; otrkārt, dokuments var būt jebkurš materiāls objekts, kas satur informāciju, piemēram, grāmata, attēls, audio disks u.tml.
Dokumentus klasificē, pirmkārt, pēc informācijas fiksācijas paņēmiena. Pēc tā dokumentus iedala šādi:
teksta dokumenti (rokrakstā, iespiestā veidā)
ikonu grafiskie dokumenti (kino, foto, gleznas, video u.tml.)
fonētiskie dokumenti (audiokasetes, skaņu plates, audio CD utt.)
statistiskie dokumenti (statistiskie dati)
elektroniskie dokumenti
Otrkārt, dokumentus vērtē arī pēc tajos iekļautās informācijas kopējās nozīmības, un tie var būt:
oficiālie
neoficiālie.
Oficiālie dokumenti ir tādi dokumenti, kas pastāv saskaņā ar likumu vai valdības, arī kādas iestādes, organizācijas lēmumu, atspoguļo valdības, organizācijas utt. viedokli, saistīti ar dienesta, amata stāvokļa un tam raksturīgās informācijas sniegšanu. Šos dokumentus iedala:
operatīvie dokumenti (sarakstes, direktīvas)
periodiskie dokumenti (pārskati)
neperiodiskie dokumenti (akti, ziņojumi u. tml.) …
