Uzskatu, ka papildus šīm problēmām autori būtu varējuši pieminēt arī pašnāvību statistiku, kas veidojas pamatojoties uz augstākminētajiem iemesliem, taču apzinos, ka šādas informācijas objektīva iegūšana ir apgrūtināta un diskutabla, jo tas ir ētikas jautājums.
Pētījuma autori papildus informācijas analīzei un secinājumiem sniedz arī vadlīnijas un vērienīgu apjomu ieteikumu, kā novērst problēmu eskalāciju un turpmāku attīstību.
Mans viedoklis. Jāsāk ar to, ka esmu ļoti pateicīga par šādu uzdevumu, jo ikdienas rutīnā, darba stresā un aizņemtībā nepietiek laika un, atklāti sakot, nav arī vēlēšanās meklēt papildus zinātniskos rakstus un informāciju par jebkādām sociālām problēmām, kas pašlaik valda pasaulē, Eiropā un Latvijā. Jāatzīst, ka šī pētījuma ietvaros viscaur meklēju Latvijas statistikas datus. Lai arī “uz papīra” dati šķiet iedrošinoši un nemaz neesam starp zemākajiem rādītājiem, jānorāda, ka pati personīgi esmu saskārusies ar iepriekš minēto nevienlīdzību, un būtu bijusi krietni pateicīgāka, ja man būtu pieejama visa manai labklājībai nepieciešamā informācija. Pētījums pamatā ir izsmeļošs un sniedz ieskatu problēmās, par ko ikdienā cilvēki nerunā, vai neuzskata par problēmsituāciju. Viss, ko dzirdam ziņās, soctīklos un medijos ir informācija par ekonomiku, attīstību, budžetu un šajā laikā, par pandēmijas ierobežojumiem.
Valstu vadītājiem jāsaredz un jāsaprot, ka kopējo ekonomiku, attīstību un labklājību valstī var vairot un kultivēt, risinot problēmu tās saknē, un vairāk pievēršot uzmanību cilvēkiem, kas šo sabiedrību veido un veidos pēc 15 gadiem. Šāda veida pētījumiem jābūt kā obligātajai literatūrai un analizējamai vecāku, pasniedzēju, skolotāju, bērnu psihologu, jauniešu un arī valsts vadības līmenī.
…
