Lai izprastu jēdzienu personība, jābūt priekšstatiem par to, kas ir indivīds un individualitāte.
Indivīds (latīniski individuum nozīmē vienots, nedalāms) ir savstarpēji cieši saistītu noteiktu īpašību kopums, kas ir atšķirīgs no citiem. Indivīdu raksturo gan fiziskās, gan psiholoģiskās īpatnības (acu, matu krāsa, dzimums; temperaments).
Individualitāte ir indivīda dabiskās attīstības rezultāts un unikāls īpašību savienojums.
Psiholoģijā par personību sauc cilvēku, kurš spēj apzināties un vadīt savu rīcību. Katra personība ir unikāla, tas ir vienots veselums, kas vada psihiskos procesus, nosaka cilvēka izturēšanos un rīcību.
Veicot cilvēka personības izpēti izveidotas daudzas teorijas un katra no tām akcentē kādu noteiktu personības aspektu, un tāpēc pretrunas starp teorijām bieži vien ir tikai šķietamas. Katrā no tām ir sava dziļa, objektīva patiesība, taču diemžēl kopējā zinātnes līmenī šī patiesība ir tikai daļēja.
PSIHOANALĪZE
Psihoanalīze kā virziens aizsākās 1895.gadā un tās pamatlicējs ir Zigmunds Freids. Mūsdienās ar psihoanalīzi saprot ne tikai Freida izveidoto teoriju. Freida priekšstatus par cilvēka psihi, par cilvēka personību sauc par „klasisko psihoanalīzi” jeb freidismu.
Pēc Otrā pasaules kara izveidojas psihoanalīzes novirzieni: klasiskā psihoanalīze (Z.Freids), individuālā psiholoģija (Alfrēds Ādlers), analītiskā psiholoģija (Karls Gustavs Jungs), neofreidisms (Ērihs Fromms), Ego psiholoģija ( Eriks Eriksons).
Pastāv divi kritēriji, pēc kuriem vadoties var noteikt vai šī teorija ir psihoanalīze vai ne. Tie ir pieņēmumi, kuriem jāpastāv teorijā, lai to varētu saukt par psihoanalītisku.
1.- psihe sastāv no apzinātās un neapzinātās daļas. Tas nozīmē, ka mūsu apziņa nav visa psihe. Psihē ir kaut kas vairāk, ko mūsu apziņa neaptver, ko nespējam apzināties un neapzināmies.
2. attiecas uz cilvēka darbību virzošajiem spēkiem- cilvēka vajadzības, motīvi, vēlmes, dziņas atrodas psihes neapzinātajā daļā.
Jāteic gan, ka Freids par vienīgo psihoanalītisko teoriju uzskatīja savējo. F. vairākkārt rakstīja, ka ne Junga, ne Ādlera mācību viņš neuzskata par psihoanalītisku teoriju. Kāpēc? Tāpēc, ka F. ieviesa ideju, ka ir arī trešais kritērijs- cilvēka darbības virzošais spēks ir seksuālā dziņa, bet daudzi autori to noliedza.…
