Agrās jaunības stadija aptver vecumu no 12 līdz 18 gadiem (mūsdienu pētnieki runā arī par vecumu līdz 25 gadiem). Pusaudža galvenās psiholoģiskās īpatnības, kas ir universālas: maksimālisms –šeit vai tagad, tūlīt vai nekad –pusaudzis grib apmierināt visa savas vajadzības uzreiz; ideālu meklēšana, norobežošanās no apkārtējiem, savas subkultūras veidošana. Pusaudzim gribas būt pieaugušam, gribas, lai pret viņu izturas kā pret pieaugušu, un iegūt visas tās pašas privilēģijas un tiesības, kas ir pieaugušajiem, tā ir apzināta vēlēšanās, tāpēc pusaudži bieži nonāk konfliktā gan ar vecākiem, gan skolotājiem un citiem pieaugušajiem. Vienlaikus pusaudzim neapzināti ir vēlēšanās nešķirties no savas bērnības, saglabāt bērna bezrūpību un bezatbildību. Viņš var vienlaikus lasīt morāli, runāt ļoti saprātīgas lietas, bet bieži vien justies kā bērns, par kuru rūpējas, gādā.
Pusaudžu gadu centrālā problēma ir neapzināta vēlēšanās nešķirties no savas bērnības un apzināta vēlēšanās kļūt pieaugušam. Šajā vecumā lielākā daļa cilvēku piedzīvo savu pirmo nopietnāko krīzi. Tā ir identitātes krīze.
Identitāte ir sava ’’es’’ nepārtrauktības, stabilitātes izjūta.
Līdz noteiktam vecumam cilvēks savu identitāti neizvēlas, tā viņam ir dota līdz ar piedzimšanu, ģimeni, sabiedrību, kurā viņš atrodas.…