Pēdējo gadu laikā kāda valsts ABC, baidoties no nevēlamu personu ieceļošanas, ir mainījusi savu politiku ieceļotāju kontrolē. Lidostā, šķērsojot robežu, visi atbraucēji tiek novirzīti divas lielās plūsmās – valsts ABC pilsoņi un nepilsoņi. Pilsoņus kontrolē ar vienkāršāku procedūru, bet nepilsoņiem savukārt pamatīgi pārbauda dokumentus, bagāžu un vēl arī paņem pirkstu nospiedumus. Uzskatīsim, ka visas šīs procedūras ir muitas iziešanas kārtība.
Katram muitniekam ir sava darba vieta. Katra darba vieta ir ar kādu no diviem tipiem: tips P – pilsoņu kontrolei un tips N – nepilsoņu kontrolei. Katram tipam darba vietas ir sanumurētas secīgi, sākot no 1 līdz numuram, kas vienāds ar darba vietu skaitu šajā tipā. Katrai darba vietai, t.i. muitniekam, kas tajā strādā, ir savs iebraucēju kontroles ātrums. Pieņemsim, ka konkrētam muitniekam jebkura iebraucēja kontroles ātrums ir nemainīgs.
Muitas ēkā iebraucēji ienāk pa vienām durvīm, t.i. katram iebraucējam ir savs unikāls laika moments, kad tas ienāk muitas ēkā. Šo unikālo ierašanās laiku uzskatīsim par iebraucēja unikālo identifikatoru (iebraucēja ID).
Iebraucējam, ieejot muitas ēkā, uzreiz jāskatās vai nav brīvs kāds muitnieks, kas drīkst viņu apkalpot (atbilstoši pilsoņa vai nepilsoņa statusam). Ja ir kāds brīvs muitnieks, tad jādodas pie tā brīvā muitnieka, kuram ir mazākais darba vietas numurs. Ja brīva muitnieka nav, tad jāsāk gaidīt rindā, kamēr kāds muitnieks kļūst brīvs. Pie nepareizā muitnieka dodies nedrīkst, t.i. var būt situācija, piemēram, ka pie nepilsoņu muitniekiem ir liela rinda, bet pilsoņu muitnieki ir bez darba.
Pēc pārbaudes iebraucējs dodas laukā (pieņemam, ka sliktās personas izved ārā ar konvoju). Iziešanas laiks ir vērtība, ko iegūst ierašanas laikam pieskaitot laiku, kas pavadīts gaidot rindā, un laiku, kas patērēts pie muitnieka kontrolē.…
