1.Personāla vadības būtība .
Personāla vadības evolūcija. 1960. Vēbera birokrātijas modelis. Skaidri un stabili darba apstākļi; ekonomija un struktūra; hiearhistiskas organizācijas; karjera organizācijas iekšienē; izpilde saskaņā ar noteikumiem; augsta kompetence; bezpersoniskas attiecības. 1970 – tie. Uzmanības centrā indivīds. Galvenās, analīzes, motivācijas, komunikācijas, Rodžera aktīvās klausīšanās teorijas. Iezīmes: personiskās – pārmaiņas, sasniegumi un attīstība, stils un attieksme, izaugsme un potensce. 1980 – tie. Uzmanības centrs organizācija. Šteina teorija par līdervadību, Peters izcilības meklējumi, Blakšaīda situacionālās vadības teorija. Iezīmes: organizācijas kultūra, izcilības meklējumi, stratēģiska plānošana, situacionālā vadība, kas balstās uz mērķiem, aktualitātēm, resursu ekonomiju, pakalpojumu un kvalitātes vadība.
1990 – tie. Integrācija un koordinācija. Efektivitāte un mārketings, visaptveroša kvalitātes vadība, organizācijas attīstība, kompetence, internacionalizācija, plānošanas teorijas, darbību izzināšana, morāle un ētika, pārmaiņu vadīšana. 2000 – ie turpina pielietot pēdējo 10 gadu teorijas, akcents uz vērtībām. Vadība, kas balstās uz pārmaiņām, orientācija uz strādājošiem.