Romāns jāuztver simboliski. Līdz galam kaut ko izskaidrot šajā romānā nav iespējams.
„Aiz septītā tilta” katrs lasītājs var interpretēt dažādi. Tas nav raksturīgs tradicionālajai prozai. Varoņi reizē it kā ir un nav reāli eksistējoši cilvēki.
Es ilgi domāju un šaubījos vai Džeralds un Persijs ir viens un tas pats cilvēks. Tātad Solvīta un Edīte ir viena un tā pati, tas ir skaidri zināms romānu izlasot līdz galam. Rezultātā nonācu pie secinājuma, ka Persijs un Džeralds ir viena persona. Kā pierādījums tam, varētu būt fakts, ka pie Džeralda mantām glabājās mirušā Persija vēstules, kuras viņam bija sūtītas no Edītes.
Edīte: „Bet vēstules vēl nebija mirušas – Persijs tās bija ne vien lasījis, daudzkārt lasījis, es redzēju no bieži un dažādi pārlocītajām lapām – bet arī paglabājis.”
Ja Džeralds un Persijs nebūtu viens un tas pats cilvēks tad Edīte būtu uztraukusies, ka Džeralds zina, ka viņa mīlējusi Persiju, jo viņš bija paglabājis mirušā Persija mantas kopā ar Edītes vēstulēm. Taču Edītei pat neienāca prātā, ka Džeralds būtu varējis izlasīt vēstules, viņa šai brīdī domāja vienīgi par Persiju. Vēl kā pierādījums Persija un Džeralda kā vienas eksistējošas būtnes esamībai varētu būt tas, ka I.Šķipsna parāda Solvītu un Edīti kā draudzenes, kuras beigās izrādās viena persona, arī Džeralds un Persijs tēloti kā draugi.…