Ar politiskā stāvokļa maiņu, t.i. pēc neatkarības atgūšanas Lietuvā, ka arī citās postpadomju republikās, aizsākas jauns posms mākslas dzīvē, veidojas jaunas, radikāli noskaņotas mākslinieku kopienas. 20.gs 80.- 90. gadi zīme Lietuvas jaunās vēstures sākumam, kas aicina māksliniekus aktīvi piedalīties “jaunas mākslas valodas radīšanā” Liktenīgo pagriezienu mākslā, izraisīja bagātīgā informācijas plūsma, kas deva iespēju daudz dziļāk ielūkoties rietumu mākslas procesos, virzībās un iepazīt pat tik alternatīvu mākslas kustību kā FLUXSUS , kuras iniciators ir Jurgis Maciunas (Džordžs Mačūns) – lietuviešu izcelsmes ņujorkietis Fluxus definīcijas ir tikpat nenpteiktas kā šis mākslas virziens jeb radošā kustība, kas aptvēra vairāku kontinentu māksliniekus, īpaši aktivizējoties Ņujorkā, Vīsbādenē, Ķelnē, Nicā, Parīzē, Kopenhāgenā, Amsterdamā un Tokijā. 1993.gadā Ovens F Smits savā monogrāfijā „Fluxus; īsa vēsture”raksta, ka Mačūns lietojis vārda Flux leksikālo definīciju, lai definētu, kas ir Fluxus. Tas būtu kā tecēšanas akts, kā nepārtraukta tālākplūšana, kā lietu nemitīga pārvērtība.1(Fluxsus retrospektīvā izstāde notika Lietuvā (1997), un bija viena no lielākajām un visapmeklētākajām izstādēm modernās mākslas centrā Viļņā, kā arī vēlāk VMC tika atvērta pastāvīgā Fluxsus telpa.)
Mākslinieki sāk radīt nevis individuāli ,bet grupās, tādejādi Lietuvā veidojas dažādas apvienotas kustības. Viena no tām, "Zaļā Lapa", jaunu mākslinieku - studentu grupa, dibināta 1988. šie radikāli noskaņotie jaunie mākslinieki "pagriež pēcpusi"2 tradicionālajai mākslai un tās tēmām. Viņu aktivitātes var aprakstīt kā vēlēšanos iet pāri tradīcijām, estetizēt citādo dzīves pusi - brutāli vulgāru, komlpleksiem pārsātinātu un standartizētu pasauli.…
