Kara sākums un pamatojums.
Atēna un Sparta bija divi centri, ap kuriem veidojās divas politiskas apvienības – Grieķu – Atēnu un Peloponēzes savienība. Konkurence to starpā palielinājās dienu no dienas, līdz beidzot 5.gs. otrajā pusē p.m.ē. savstarpējie cīniņi pārvērtās karā, kas vēsturē pazīstams kā Peloponēzes karš (413-404.g.p.m.ē.).
Pēc vairāku vēsturnieku domām pamats karam bija daudzējāds, un kā viens no tiem tiek minēts sekojošs. Atēniēši ar savām bagātībām un ietekmi ieviesa spartakiešos bailes, kas spieda viņus spert šo soli – uzsākt karu. Sekojošā situācija pamatojas ar tā laika politisko situāciju, kas izveidojās pēc Grieķijas – Persiešu kara. Karš starp Atēnu un Peloponēzes savienību tika gatavots jau ilgu laiku iepriekš, kas izpaudās kā sekas veselai virknei gan politisku, gan ekonomisku iemeslu. Centrālais bija ekonomiskais faktors – pirms Persiešu kara galvenais tirgus noiets bija Austrumos, kas bija arī galvenais avots Mazāzijas valstu varenībai. Pēc Persiešu sakāves Austrumu tirgus atdalījās no Grieķijas, kā rezultātā vajadzēja meklēt jaunu tirgu preču noietam. Bez Austrumu tirgus Grieķija pazina arī citus tirgus – Ziemeļos Maķedonija un Rietumos – Sicīlija un Itālija. 5.gs. Rietumu tirgus bija galvenais tirgus Vidusjūras zemēm. Uz to tika virzīta visa interese ne tikai no Atēnu puses, bet arī no Korifa un Megāras puses, kā arī citām Grieķijas tirdzniecības polisēm.
Tirdzniecības saites Atēnai ar Rietumiem nostabilizējās, kas apdraudēja pārējos konkurentus. Viss liecināja par to, ka itāliešu – sicīliešu eksports izņēmuma kārtā ies tikai caur Pireju, kas solīja nest lielus zaudējumus Atēnas konkurentiem. …
