Grieķu apdzīvotajās zemēs izveidojās divas spēcīgas valstu savienības – Atēnu jūras savienība un Peloponēsas savienība, kuras priekšgalā bija Sparta. Starp Atēnām un Spartu pastāvīgi norisēja cīņa par vadošo lomu visās grieķu zemēs. Liela nozīme Atēnu un Spartas domstarpībās bija arī šo abu sāncenšu valsts iekārtai. Atēnu vadītāji centās salauzt aristokrātu varu visur, kur tā vēl pastāvēja, tādēl sniedza palīdzību Peloponēsas savienības valstu demokrātiem. Sparta savukārt centās palīdzēt aristokrātiem Jūras savienības polisās atgūt zaudēto varu. Naidīgās attiecības aizvien pastiprinājās, līdz 431. gadā p.m.ē. starp Spartu un Atēnām sākas karš, kas vēsturē pazīstams kā Peloponēsas karš. Tas ilga ar nelieliem pārtraukumiem 27 gadus.
Kara pirmajā posmā Spartas karaspēks iebruka Atikā, savā ceļā postīdams zemkopju ciemus, druvas un dārzus, bet Atēnu karavīri, nespēdami sauszemes kaujās līdzināties spartiešiem, bija spiesti patverties aiz nepieejamajiem Atēnu nocietinājumu mūriem. Pilsētā patvērumu meklēja arī Atikas zemkopji. Lielais ļaužu skaits pilsētā veicināja slimību izplatīšanos, no kurām briesmīgākā bija mēris. Ar mēri nomira daudz cilvēku, to skaitā arī Perikls.…