Barība un medības
Roņi galvenokārt pārtiek no zivīm. Lielās acis ar plakano radzeni palīdz labi redzēt pat tumšā ūdenī, taču medījot lielāka nozīme ir dzirdes un garšas orgāniem – pat akls ronis bez grūtībām noķer medījumu.
Roņiem nav ārējas ausis, bet ir iekšējais dzirdes aparāts, kas ir ļoti jūtīgs un noderīgs barības meklējumos. Ausu atveres aizveras tā, lai niršanas laikā neiekļūtu ūdens. Roņi, līdzīgi kā delfīni, medību laikā izmanto sava veida eholoti. Dzīvnieka deguns un ūsas uztver katru ūdens kustību, ko izraisa peldošs medījums.
Lielais un jūtīgais deguns tiek izmantots ūdens „garšošanai” un tā ķīmiskā sastāva izmaiņu noteikšanai.
Kad ronis ir atklājis potenciālo upuri, tas dodas medībās. Roņa asinīs ir daudz hemoglobīna, tāpēc tas zem ūdens var atrasties līdz 20 min. Niršanas laikā samazinās sirdsdarbības frekvence – tā tiek ietaupīts skābeklis.
Vairošanās
…