"Pelēkā akmens stāsti"

Zem Ābeles
Kalniņš rotaļājās ābeles ēnā. Ābele un Jēpis bija lieli draugi. Viņš katru rītu līdz tai skrēja. Ceļš uz skolu arī veda garām ābelei, līdz rudenī viņu aizveda projām. No šīs reizes viņš sāka parādīties tikai vasarā viesos un viņš vienmēr apstaigā un aplūko bērnības draugu.
Beidzamajā rudenī viņš aizbrauca tikai uz īsu brīdi un tad atkal pārradās. Jēkabs gāja uz ciemu un cieminieki līdz viņam. Svētdienām tie negāja uz baznīcu, bet pulcējās pie Jēča. Nāca ļaudis arī no tālienes un Jēcis brauca arī līdz viņiem.
Tad atjāja jātnieki un sadzina visus cieminiekus aiz dīķa un sita bez žēlastības un izņēmuma. Tie atjāja vēlreiz un pie zirga bija piesiets Jēkabs. Izskrēja Kalniņš ar Kalnieni, saradās arī citi cieminieki nodurtām galvām.
Jēkabs bija piesiets pie ābeles. Jātnieki sastājās rindā un izstiepa ieročus pret Jēkabu. Viņu nošāva.
…