-
Pediatrija
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Inf sl b. Latvijā. Vakcinācijas nac progr Latvijā | |
2. | Mūsdienu koncepcija par augļa un jaundzim infekcijām. TORCH sindroms | |
3. | Ūdens-sāļu vielmaiņas trauc b. ar inf sl , to dg, th un profilakse | |
4. | Drudzis, bakterēmija, sepese, septisks šoks b. | |
5. | Biežākās ekzantēmu inf b., to dif dg. | |
6. | Biežākās zarnu inf. b. | |
7. | ARS b.., to norises īpatnības. Akūts epiglotīts, laringīts b. | |
8. | Epidēm. parotīts b.. Pertussis b. | |
9. | Iznēsāts, pārnēsāts, neiznēsāts jaundzimušais. Jaundz. bērna attīstības novērtēš. atbilstoši gestācijas vecumam. Jaundz. adaptāc. perioda norises un izpausmes | |
10. | Bērna augš. un attīstība: fiz., psihomot., psihosoc. un dzimumattīstība | |
11. | Augšanas traucējumu diferenciālā diagnostika. Dzimumattīstības un pubertātes traucējumi | |
12. | Bērna racionāls uzturs. Krūts dziedzera uzbūve. Mātes piena bioloģiskā nozīme. Zīdīšana un ēdināšanas principi. Mākslīgā ēdināšana, tās principi | |
13. | Vemšanas diferenciālā diagnostika pirmajā dzīves gadā. | |
14. | Hroniskie barošanas traucējumi un malabsorbcijas sindroms b. | |
15. | Rahīts (R), klīniskās izpausmes, izmeklēšana, dg, th | |
16. | Elpošanas orgānu anatomiski fizioloģiskās īpatnības. Pneimonijas agrīnā (līdz 5 g.vec.), bronhīti, bronhiolīti. To klīn. izpausmes | |
17. | Astmas īpatnības b. | |
18. | Elpošanas sistēmas saslimšanas jaundzimušo periodā | |
19. | Akūtu un hronisku artrītu klīniskās īpatnības, dif dg, th principi b. | |
20. | Arteriālo hipertensiju īpatnības b., TA mērīšanas īpatnības | |
21. | Asinsrades īpatnības b., asins ainas īpatnības. Fe deficīta anēmija, cēloņi, patoģenēze, klīnika, dg., profilaxe, th principi | |
22. | Anēmiju dierenciālā diagnostika b. | |
23. | Limfadenopātijas b. Hepatomeg. Splenomegālija. Dif-dg, ārsta taktika | |
24. | Bērnu urogenitālās sistēmas īpatnības. Nieru slimnieka izmeklēšana | |
25. | Urīntrakta inf bērnu vecumā | |
26. | Bērnu endokrīnās sist. īpatnības. Iedzimta hipotireoze | |
27. | Diabēts bērnu vecumā | |
28. | Perinatālā asfiksija, RAN. Pēcasfiksijas paliekošie CNS bojājumi- HIE, asinsizpl. | |
29. | Jaundzimušo dzeltes etioloģija, dg, difdg, th |
Saslimš ar inf sl bērnu vidū ir ar tendenci ↑, tādēļ ir svarīgi ievērot profilaktiskos pasāk: #tīrs dzeramais ūdens #profilaktiska potēšana #higēna, dzīves apstākļu uzlabošana, saspiestība #pārtika un tās kvalitāte. #veselības aprūpes iestādes, pareiza th, uzraudzība (saist ar nēsāš).
Biežāk sastop inf b ir – dift, B tipa H.Infl; B hep; epid parotīts; garais; poliom;stinguma krampji; Tbc.
Bērnu inf nāves gad prof – tīrs dzeramais ūdens; profil potes; dzīves apst, saspiestība, higiēna; pārtika; vese aizsardz iestādes – vakcin, lab uzraudzība, th;
Vakcin principi – 1)imunit; 2)akt; 3)pas; 4)ag; 5)av; Revakcin sh – svarīgi kontrolēt 2. vakc ievades laiku. Av izsrād pēc laika, līdz ar to, ja vakc pirms av titrs nav krities, tad im atb nebūs pilnvērtīga, jo darbība pārsegsies un Lei iedarbosies tikai uz ag, bet nenodroš pilnvērtīgu š atmiņu. Caur plac IgM neiet, bet iet IgG ( 2 – 8 mēn) un IgA no 8 mēn.
Iedala – 1)pasīvā – agrīnā vec no mātes (mātes av masalu vīr gad pārmantotas), tad ievada Ig, plazmas un antitox ser; 2)akt (vakc) imuniz – iedarb parasti ir ilgstoša, org pats izstrādā av.
Vakcīnas iedala – 1)dzīvas novājin – a)vīr un b)mikrobu; 2)inaktivētās – a)veselu š vakc (vīr, mikrobu) un b)frakcion – tās nespēj replicēties tālāk, saslimt no tām nevar – te pamatā ir obv, polisah vai toxoīds tīrā vai konjugētā veidā.
INAKT:Atšķir no dzīv – nevar replicēties; dzīvās ir efektīvākas; parasti vajag 3 – 5 dev; izstrādājas hum im; av pēc kāda laika un titrs krītās, var būt blakusrja, jo vakc nesatur tikai vienu ag. Veselo š vakc – gripa, polio, hep A, sting kr; Frakcion vakc – hepB, gripa, acellulārais pertussis; Toxoīdi (noņemtas tox, saglabātas imunoloģ īp)– dift, tet; Polisah vakc – a)tīrās - meningo, pneimo vakc, H. Infl B (< 2g nav im atbildes); b)konjugētās – pneimokoki, H. Infl B ( te nav gadu ierobežojums).
DZĪVĀS NOVĀJ: Īpašības novāj vīr/bakt forma; efektīva replikāc; im rekc līdzīga kā pie inf sl; parasti efekts ir pēc 1 dien; iespējamas smagas rjas; im neveidojas, ja org cirkulē av pret ievadīto vakc; nestabilas; atk no cirkul av daudz. Tipi - vīr (masalas, masaliņas, epid parot, dzelt drudzis, orālais polio); bakt (BCG, orālā tifoīdā vakc. Jo līdzīgāka vakc sl ierosin, jo labāka im rja. Parasti inakt vakc neietekmē cirk av daudz uz ag, bet dzīv novāj var ietekmēt cirkul av un ag. Starplaiki ievadīš – 1)laiks starp as prod av ievadi, kuri satur av un masalu vakc; 2)laiks starp daž vakc; 3)laiks starp sekoj 2 dzīv vakc devām (mazākais laiks 4 ned). Saist av un dzīvo vakc iev: 1)dzīva vakc 1x (masalas) –vismaz 2 ned pirms av ievad; 2)av (HepA), ja ir pārlieta plazma, ievadīti Ig – vakcinē ar dzīvo vakc ne ātrāk kā pēc 3 mēn. Svarīgi ievērot! 1)lielāks interv starp multidevu vakc nemazina vakc efektiv; 2)mazāks interv – kavē av att un aizsardz; 3)dzīvās novāj vakc – parasti rada ilgstošu im ar vienu devu; 4)inakt – vajag multiplas devas un nepiec periodiski paaugstināt im. Imunizāc – profilakt potēš – im ierosināš vai uzturēš, ievadot kādu vakc vai gamma glob. Imūnsupres stāv – 1)slim, kas nomāc IMS (pie vīr inf, bakt inf, jauktas inf, onkol sl), apstaroš, citostatiķu lietoš un HIV inf, jo tiek nomākti Th un m/f akt; 2)C sist defi; 3)Bly def; 4)T ly def; 5)komb var; 6)stāv pēc transpl??
Vakc kalend – 1)12h – 1 mēn – 6 – 8 mēn / hepB (HB); 2)4 – 5 d /tbc (BCG); 3)3 mēn – 4,5 mēn – 6 mēn/dift, sting kr, garais klep, polio un H. infl B tips (DTP (dift, tet, pertussis) – IPV(imunizēta polio vakc) un Hib); 4)15 mēn /masalas, epid parot, masaliņ (MPR); 5)18 mēn /dift, stinguma krampji, garais klepus, poloimielīts (DTP un OPV (perorālā polio vakc)); 6)7 g / masalas, epid parotīts, dift, stinguma krampji, polio (DT, OPV, M un P); 7)12 g** /masaliņas (R) – vakcinē visas meit, izņemot vakcinētās un masaliņas pārslimojušās, kurām dg ir apstiprināta seroloģiski) ; 8) 14g**/ dift, sting krampji, polio (Td un OPV) – Td ir vakc ar ↓dift toxoīda daudz.; 9)ik 10 g/ dift, sting krampji (Td).
BE a)nelabvēlīgs notikums, kas var būt/nebūt tieši saistīts ar vakc. Tam ir 1)lok – sāpes, pietūk, apsārt, biežāk pie inakt vakc, parasti viegla gaita; 2)sist – drudzis, vājums, var būt nesaistīta ar vakc, vai arī būt specif uz vakc; 3)al izpausme uz vakc vai tās kompon, sast reti, risks ↓ar skrīningu (iepriekš anaf šoks, Kvinkes tūska) P: BCG – apsārt, sāpes, viegla gaita; Hep B - vietēja rja 15 % pieaug, 5% b, ↑T>38C; garais klepus DTP sastāvā – viet rja, Ķerm T >50%. Smagākas izpausmes var parādīties arī vēlāk pie BCG, pat līdz 12 mēn, Parasti pēc 24 h – anafilaxe, anafiloīdā reakc utt. …
valsts eksamena atbildes pediatrija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Pediatrija
Konspekts augstskolai45
-
Aptaujas anketa māsām
Konspekts augstskolai6
-
Penicilīnu lietošanas principi pediatrijā
Konspekts augstskolai9
-
Aprūpes plāns pediatrijā
Konspekts augstskolai9
-
Cistiskās nieru saslimšanas pediatrijā
Konspekts augstskolai3