Audzināšana Senajā Romā
Sākumā Senajā Romā nebija skolas, tāpēc bērniem rakstīt uz lasīt mācīja vecāki. Šajā periodā primārais mērķis zēniem bija mācīt lauksaimniecību, kara mākslu, romiešu tradīcijas un sabiedriskās attiecības. Vēlāk, kad parādījās izglītība, kas stipri atšķīrās no Grieķijas, zēnus un dažas meitenes no 7 gadu vecuma sāka sūtīt privātskolās. Tās nebija lētas, tāpēc ne visi to varēja atļauties.
Audzināšana Spartā
Sparta bija vergturu pilsētvalsts, kurā bija maz vergturu, bet daudz vergu. Tā kā daudz karoja, tad audzināšanas ideāls bija būt izturīgam, drosmīgam un nežēlīgam. Uzmanība tika pievērsta meiteņu audzināšanai. Mātes pašas rūpējās par savu bērnu fizisko un morālo audzināšanu. Kara gados sievietēm vajadzēja pārvaldīt lielu vergu skaitu, tāpēc bija nepieciešama liela fiziskā izturība. Pastāvot tēva kultam, tēvs varēja atņemt dzīvību bērnam, ja fiziski viņš nevarēja būt noderīgs valstij. Bērnu izglītība tika valstiski regulēta. Līdz 7 gadu vecumam zēni auga ģimenēs, bet pēc tam viņi nonāca valsts audzināšanas sistēmā. …