Pedagoģiski psiholoģiskais ieskats bērna attīstībā

V.Krinkele apraksta, ka demokrātiskā sabiedrībā cilvēku uzskata par unikālu vērtību, kas dzīvo, mācās un strādā citu indivīdu vidū. Tieši pirmsskolas vecums ir ļoti svarīgs posms personības attīstībā. Sāja laikā bērns fiziski, garīgi un emocionāli sagatavojas turpmākajam dzīves posmam – skolai. Lai tas noritētu sekmīgi, jāņem vērā atziņa, ka bērns ir unikāla vērtība, kas jāciena un jāizzina. Mazā cilvēka personību veido no dabas dotas īpašības, sociālā vide un viņa paša ieguldījums savā attīstībā. Viengabalainas personības attīstība un audzinoša uzsākuma jau pirmsskolas vecumā. Bērna audzināšana līdz skolas vecumam ir nozīmīg teorētiska un praktiska problēma, jo pirmsskolas vecumā veidojas personības kodolas. Galvenais priekšnoteikums sekmīgām mācībām skolā ir bērna vispusīga psihiskā attīstība – uzmanība, domu un valodas skaidrības, interese par apkārtējo pasauli, izziņas prieks un stipra griba. Svarīgi ne tikai sniegt bērnam zināšanas, bet attīstīt viņa prātu, motivāciju, radot gatavību uzņemt jaunas zināšanas, spriest, fantazēt, izdarīt patstāvīgus secinājumus. Katra pirmsskolas pedagoga pienākums ir izveidot darbības programmu konkrētai audzēkņu grupai, ņemot vērā viņu attīstību, individuālos sasniegumus. Tātad pedagoģiskajā procesā pirmsskolā nozīmīgs posms ir ikviena bērna attīstības vērtēšana, [1].…