Pedagoģiskā doma Latvijā no 13.-19.gadsimtam

Skolu attīstības sākums Latvijas teritorijā ir Domskolas nodibināšana Rīgā 1211.gadā. 1226.gadā izveidojās skola pie Jura baznīcas. Tā bija paredzēta vāciešiem un atradās katoļu baznīcas pakļautībā. Ziņas par tās darbību nav atrastas. 1353.gadā nodibināja skolu pie Pētera baznīcas. Arī tā bija paredzēta vāciešiem. Latviešu zemnieku dzīvi, sadzīves kultūru un centienus atspoguļo tautas folklora. Tajā atainojas arī tautas pedagoģiskās atziņas par cilvēku savstarpējām attiecībām, labo un ļauno, skaisto un neglīto, par darbu un zināšanu nozīmi dzīvē. Bērniem pirmā un vienīgā skola bija ģimene. Tās saturs atspoguļojas dainās. K.Barons Latvju dainu 1.sējumā rakstīja: „Skolu senāk nebija, viņu vietu savā vīzē it teicami izpildīja tautasdziesmas... tās modināja, darbināja un attīstīja bērna prātu, aizkustinādamas viņu ziņkārību par katru lietu, kas bērnam nāca priekšā, un pasniegdamas tam iecienītā pasaciņu veidā savu izskaidrojumu.”…