AUDZINĀŠANA PIRMATNĒJĀ SABIEDRĪBĀ - Pieaugušie intuitīvi audzināja bērnus sekot ierastajam dzīvesveidam, apgūt prasmi sagādāt sev pārtiku, rīkoties ar darbarīkiem, ieročiem. Pirmatnējam cilvēkam vēl nebija individualitātes apziņas. Cilvēces kultūras attīstības agrīnajās stadijās veidojās ģimene. Tā tad arī kļuva par pirmo bērnu skolu. Pamazām veidojās pagātnes un tās vērtību apzināšanās, priekšstati par nākotni.
Audzināšana Senajā Ķīnā - Audzināšanas pamatā Konfūcija, kas līdz 1911. gadam bija Ķīnas oficiālā ideoloģija, Audzināšanas mērķis - paklausība, pienākums esošās kārtības saglabāšanā bez kādām pārmaiņām. Sagatavoja nedaudzus skolotājus, kas tad arī rūpējās par kārtības nemainīgumu visās dzīves jomās. Senajā Ķīnā valdīja "izglītoto" aristokrātija.
Konfūcisms apvienoja sevī politisko un sociālo morāli ar individuālo likumību. Senās Ķīnas sabiedrībā pastāvēja pieci labie tikumi - žēlsirdība, taisnīgums, kārtība, piesardzība un uzticība.
Izglītības uzdevums Ķīnā bija "atkārtot" bijušo, likt cilvēkam pieņemt iepriekšējo paaudžu sadzīves kārtību.
Ķīnā pastāvēja divas izglītības pakāpes:
1)elementārā skola,
2)eksāmenu sistēma.
Skolas Senajā Ķīnā radās jau apmēram 1000 gadus pirms Kristus dzimšanas. Konfūcisma morāli praktiskajā jomā atbalstīja budisms un daoisms.
Ķīniešu audzināšana bija pārejas posms no audzināšanas pirmatnējā sabiedrībā uz rietumu cilvēku audzināšanu.
Audzināšanas īpatnības Senajā Indijā - Indiešu kultūras pamatā bija reliģija. Liela nozīme bija arī kastām, Audzināšanas uzdevums - iepazīstināt pie konkrētās kastas piederošu cilvēku ar viņa pienākumiem. Par pienākumu nezināšanu draudēja sods.
Milzīga ietekme audzināšanā bija literatūrai -Vēdām, t. i., himnām, lūgšanām, izteicieniem. Izglītības kopēji bija indiešu priesteri. Indieši pazina poētiku, loģiku, nodarbojās ar algebru, astronomiju, atklāja skaitļu sistēmu.
Senajā Indijā skolās iemācīja rakstīt un lasīt, vēlāk - brahmaņu sabiedriskajās skolās - galvenais mācību priekšmets bija Vēdas.
Audzināšana Senajā Ēģiptē - Ēģiptiešu audzināšana un izglītība bija līdzīga indiešu audzināšanai, un izglītības pamats bija garīgā literatūra. Priesteri bija galvenie audzinātāji un zinātnes atbalstītāji. Skolas atradās pie tempļiem. Mācību saturs bija pietiekami plašs.
Senebreju audzināšana un izglītība - Senebreji sevi uzskatīja par Mozus izredzēto tautu. Toras prasības bija neapstrīdamas. Ar to sākās jūdaistiskā monoteisma vēsture. Skolu sākums Senajā Izraēlā meklējams Pirmā tempļa periodā (11. -6. gs. pirms Kristus). Vecajā Derībā tās pieminētas kā praviešu skolas.
Otrā tempļa laikā (pēc 586. g. pirms Kristus) parādās elementārās skolas, gūstot plašu izplatību. Ap 70. gadiem pirms Kristus dzimšanas tikusi izsludināta obligāta elementārā izglītība zēniem.…
