Mūsdienu izpratne par izglītību ir mantojums no antīkās pasaules. Tā radusies, pārveidojoties kristietībai, notiekot sekularizācijai renesanses laikā un diskutējot kopš apgaismības laikiem.
Senajā Grieķijā pamatideja ir “paideia” (audzināšana, izglītība), tā radās Grieķijas pilsētvalstīs 5. un 4. gadsimtā pirms Kristus.
1.Izglītība bija praktiskās dzīves forma : tā sagatavoja sabiedriskajai dzīvei polisā (pilsētvalstī), demokrātijai, kurā vēl iederējās vēlēti politiķi un tauta un oficiālā sabiedriski valstiskā darbība nebija atdalāma no sabiedriskās prakses.
2.“Paideia” kļuva par filzofiski formulētu izglītības ideālu.Tās mērķis bija no neauglīgas prātošanas nonākt līdz augstakās idejas atklāsmei par labu un taisnīgu dzīvi visiem un savienot to ar labākajiem tikumiem (apdomību, taisnību, drosmi).
Skola kā sabiedriski organizēta izglītības sistēma vairāk nekā 2000 gadu laikā no antīkās pasaules līdz Prūsijas valstij nebija pazīstama.
Audzināšana Senajā Grieķijā.
Grieķu audzināšana saistīta ar visu pasaules izpratni. Katra brīva cilvēka dzīve bija cieši saistīta ar sabiedrībā pastāvošiem likumiem.Par indivīda dzīves augstāko jēgu uzskatīja kalpošanu savai valstij, bet valsts pienākums bija rūpēties par savu pilsoņu audzināšanu un aizsardzību.
Katrai sabiedrībai tās attīstības konkrētajā periodā bija savs audzināšanas ideāls.Audzināšanas mērķis bija atkarīgi no sabierdības sociāli ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem, zināšanu, kultūras un vadošās ideoloģijas līmeņa.
Audzināšanas sistēma Spartā.
Vecākiem bija jārūpējas par jaunās paaudzes mācībām un audzināšanu. Audzināšanas mērķis bija izturīgs, drosmīgs un arī nežēlīgs karavīrs. To noteica pastāvīgie kari un attiecības starp vergturiem un vergiem valstī.
Spartā pievērsa uzmanību arī meiteņu audzināšanai. Viņām ieaudzināja vēlmi piedalīties dzīves norisēs. …