Pēdējā laikā presē aizvien biežāk tiek minēti fakti un atspoguļoti gadĪjumi par sieviešu pašnāvībām, par mežā vai atkritumos atrastiem jaundzimušajiem. Parasti šie gadījumi tiek skaidroti sadzīviskā un morālā plāksnē un reti tiek asociēti ar vārdu depresija». Šāds skaidrojums neatspogujo traģēdijas patiesos iemeslus, neizskaidro cilvēka konkrētās ricības cēlopus un nepalīdz arī turpmāk izvairities no šādas rīcbas vai arī pasargāt savu jaundzimušo. Drīzāk tas izraisa sabiedrības nosodījumu par izvēli atņemt sev dzīvību un pastiprina mātes, kura ir izmetusi savu jaundzimušo bērnu atkritumu tvertnē, vai citu tuvinieku, kuri ir šo rīcību veicinājuši, vainas izjūtu.
Pašnāvības mēģinājumi vai izdaritās pašnāvības jaunu sieviešu vidū, atteikšanās no mazuļa nereti ir grūtniecības un pēcdzemdību smagas depresijas galējie simptomi jeb nervu sabrukums.
Speciālisti - psihologi un psihoterapeiti - uzskata, ka savlaicīgas zināšanas par depresiju un tās izpausmi no nelaimes varētu pasargāt daudzas.
Zināšanas cilvēku grūtā brīdī iedrošina meklēt palīdzību pie speciālistiem, kuri var atklāt un prognozēt problēmas, kas saistītas ar sievietes veselības stāvokli un ar grūtniecību, uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Depresija ir psiholoģisks stāvoklis, kas izpaužas kā nomākts garastāvoklis un intereses zudums par apkārt noliekošo. (28)Ja depresīva ir sieviete, tad visticamāk viņa visvairāk cietīs tieši grūtniecības laikā un pēc dzemdībām. (29)
Distimija ir smagākā afektīvo traucējumu stadija, kas ir attīstījusies, depresīviem simptomiem pastāvot vairāk nekā divus gadus. Cilvēks noslēdzas sevī, izvairās no sarunām, viņa garstāvoklis ir izteikti nomākts, viegli aizkaitināts nelaimīgs un bažīgs, un bieži arī trauksmains.(29)Liekas, ka kaut kas sāp - sirds, mugura, kunģis, rodas domas, ka esi kļuvis neglābjami slims, tikai ārsti to neievēro. Ir grūti iemigt un grūti pamosties.…