12. Salīdzinot fragmentus no ‘’Pazudušā dēla’’ un ‘’Ilustrētās ģimenes Bībeles’’, var spriest, ka šo gadu laikā viss ir mainījies. Jēzus laikā, pieprasīt tēva mantu, bija tāds kā negods. Bērni mantu saņēma tikai pēc tēva nāves. Filmā, Matildes tēvs, laimētos 400 latus, atdeva savai meitai, lai viņa var tos iztērēt tā, kā pašai patīk. Meita to nepieprasīja, tā bija tēva izvēle, bet, manuprāt, Jēzus laikā, tā nebija. Izlasot šo pantu, manā attieksmē nekas diži nemainījās. Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka vecākiem nav mums jāizdabā it visā. Ja tu vēlies sev kaut ko tādu, kas varbūt nav pirmās nepieciešamības prece, tev tā ir jānopelna pašam. Jēga – iemācīt bērniem, ka viss dzīvē nav tāpat vien. Tev ir jāiemācās krāt un rūpīgi apieties ar mantu. Šī fragmenta morāle – vecāki ir atbildīgi un ‘’valda’’ pār tevi, bet mantu, kas tev vajadzīga dzīvē, līdz vecāku nāvei, jānopelna tev pašam!…