Pazudušā dēla motīvs S.Nēres, J.Poruka un Raiņa dzejoļos

1.Salomēja Nēre “Pazudušais dēls”.

Dzejolis vedina uz skumju noskaņu, liekot cilvēkam aizdomāties par tādām lietām, kā cilvēka pazušana un atkal atgriešanās. Ir velti cerēt uz kāda padomu, ja tas ir zudis, ir velti priecāties, ja nav smaida.
Nopietno noskaņu, kas uzvēdī skumjas rosina slīkšņaini purvi, suņu žēlabainā kaukšana un nāves vēstītājs – smilšu kalns.
Zudušajam dēlam nebija ticības sev, nebija šīs iekšējās apziņas- “Es varu!”, tas ir viņa lielākais zaudējums, bet ne lielāks par dzimto pusi, mājām, atmiņām un zudušo māti.
Zudušais dēls ir atgriezies mājas, bet suņi žēlabaini kauc, vārti aizdarīti un mīļākais cilvēks atdusas smilšu kalniņā, kur līdz ar viņu visas zudušā dēla nepiepildītās cerības. Cerība bija mierinājums, bet tā zuda ...…