Un tomēr – par spīti represijām un Rīgas Medicīnas institūta valdības nelabvēlībai – arī pēckara posmā profesora Paula Stradiņa veikums bija dižens. Viņš bija viens no pirmajiem Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajiem locekļiem (akadēmiķiem, no 1946), izveidoja LPSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūtu (1946) un līdz 1951. gadam bija tā direktors.
Pauls Stradiņš ir modernās ķirurģijas skolas pamatlicējs Latvijā. Vadījis LU Vispārīgās ķirurģijas katedru (1928-1944), Latvijas Valsts universitātes (vēlāk Rīgas Medicīnas institūta; tagad – Rīgas Stradiņa universitāte) Fakultātes ķirurģijas katedru (no 1944.). Pauls Stradiņs bija lielisks pedagogs un lektors, viņs prata studentos radīt entuziasmu, apzinīgumu un izturību.
Nežēlojot enerģiju, laiku un personiskos līdzikļus, Pauls Stradiņš savāca unikālu kolekciju, uz kuras pamata 1944. gadā tika izveidots muzejs, kas patstāvīgas valsts iestādes statusu ieguva 1957. gadā. Kopš 1961. gada muzejs darbojas Antonijas ielā 1 Rīgā. Mūsu dienās Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs ir viens no ievērojamākajiem sava profila muzejiem pasaulē.
Pauls Stradiņs nodibinājis un vadījis Vēža apkarošanas biedrību, Veselības veicināšanas biedrību, Latvijas PSR Ārstu biedrību, Latvijas Ķirurgu zinātnisko biedrību, Latvijas Medicīnas vēstures zinātnisko biedrību un Latvijas onkologu zinātnisko biedrību.
Miris 1958. gada 14. augustā Rīgā, apbedīts Meža kapos. 1958. gadā Republikas klīniskajai slimnīcai un Medicīnas vēstures muzejam tika piešķirts Paula Stradiņa vārds.
…