Neatkarīgajā Latvijā augstu novērtēja Paula Dāles darbu gan universitātes veidošanā, gan filozofijas, psiholoģijas un pedagoģijas ideju attīstībā, Eiropas tautu kultūras sakaru attīstībā. 1926. gadā viņu apbalvoja ar IV un 1932. gadā - ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš lielu ieguldījumu devis tieši cilvēka gara un dzīves, un personības kultūras izpētē, vispārīgās un mākslas izglītības teorētisko pamatu izstrādē. Viņš aizstāv objektīvi absolūtus principus, transcendentāli kritisko reālismu un intuīciju kā atziņas pamatojumu. Savu metafizisko koncepciju Dāle nosauc par enerģētiku ideālismu un piešķir tam centrālo vietu Dieva jēdzienā. P. Dāle kā domātājs Pasaules pamatus redzēja Dievā un dzīves dziļāko jēgu - reliģijā. P.Dāle ir pats aktīvākais latviešu buržuāzijas filozofs, kas visur un visādiem līdzekļiem centies pakļaut zinātni baznīcai. Dāles darbos jūtama Platona, Leibnica, Bergsona ietekme. Tajā laikā sabiedrība pieņēma daudzus rietumnieciskus vārdus, piem., pirms tam lietotā jēdziena “inteliģents cilvēks” vietā sāka lietot terminu “intelektuālis”. Dāle par inteliģentu atzina personu, kurā apvienojas prāta, gribas un sirds izglītība. No intelektuāļa prasāma vienīgi prāta izglītība. Pēc tā var spriest, ka Dālem bija svarīgi cilvēka inteliģence un izglītotība.
1946. gadā Dāle pat ieguva pedagoģijas zinātņu doktora grādu. Psihologs sarakstīja vairākas grāmatas, kurām nozīmīga vieta latviešu filozofiskās domas un audzināšanas principu attīstībā. 1928. gadā nāca klajā "Ievads filozofijā" šī grāmata ir pirmais sistemātiskais visu filozofisko zināšanu izklāsts latviešu valodā, kā arī tas, ka, strādājot pie šīs grāmatas, viņš ir veidojis latviešu filozofisko terminoloģiju.…
