Izlasiet, ko par lugu „Uzticības saldā nasta” saka Harijs Gulbis! – Tā ir spēka un vājuma cīņa cilvēkā pašā, tā ir ideālu cīņa ar kompromisu, ieceru un apstākļu sadursme. Autors te atsedz pretrunas starp iespējām un šo iespēju realizēšanu, liek domāt par to, kādi mēs varētu būt un kādi mēs esam. – Ko par lugu gribētu teikt jūs?
Lugas „Uzticības saldā nastā” galvenā doma ir „dzīve un ideāli”. Galvenais varonis Leonards Bērtulsons atrodas pretrunā ar sevi, jo viņš grib dzīvot pareizi, tas ir nekrāpt, nemānīt, bet dzīve visu laiku diktē savus nosacījumus. No vienas puses Bērtulsons liek pārdomāt dzīvi, liek domāt par to, kādi mēs esam un kādi mēs varētu būt. Bet no otras puses tā uzvedība liek mūs nosodīt tādu cilvēku, kurš atrodas ideālu cīņā ar kompromisu, ieceru un apstākļu sadursmi. ”Bet taisni tāpēc, ka patiesība mums ir ļoti tuvu, mēs to meklējam tālu prom. Un tāpēc arī cilvēks zina tik daudz par zvaigznēm miljonu gaismas gadu tālumā, bet nezina gluži nekā par sevi pašu.”
16.) Ko, jūsuprāt, par Bērtulsonu liecina viņa ģimenes pārcelšanās un jauno dzīvokli? Kuri Maldas vārdi spilgti raksturo Bērtulsonu šajā situācijā?
1. ainā dzīvokļa istabā dzīvot ievācas Leonards ar sievu Maldu. Viņiem palīdz ievākties Herberts, kurš pārmet, ka Leonards ir direktors, bet savām vajadzībām neizmanto savus padotos. Jau pirmā Bērtulsona frāze dod mums cerību par visu to labāko: ”Un sākumā nebija nekā. Bet būs! Visiem būs!” Ir jūtama Leonarda Bērtulsona pozitīva attieksme pret visu, bet tomēr Herberts viņu joprojām nesaprot. Saka, ka viņš varēja atrast sev labāku vietu dzīvošanai. Malda uz šo visu atbild: “Tev, Herbi, jāsaprot Leonards. Savām personiskajām vajadzībām viņš principā neizmanto neko, kas nav tieši viņa. Un varbūt tā vajag?” Šie vārdi spilgti raksturo Bērtulsonu šajā situācijā, kas nozīmē, ka Bērtulsons grib dzīvot kā visi: ne labāk, ne sliktāk.…
