1.uzdevums. . Sakārto Romas vēstures notikumus hronoloģiskā secībā!
A- Pūniešu kari.
B- Romas impērijas sadalīšanās.
C- Pirmais triumvirāts.
D- Romas republikas dibināšana.
E- Romas impērijas sabrukums.
F- Romas pilsētas dibināšana.
2.uzdevums. Izpētiet karti! Izmantojot karti un kartes leģendu izveidojiet stāstu par lielo grieķu kolonizāciju! Noskaidrojiet cēloņus, norisi, lielākās grieķu kolonijas, nozīmi, sekas
Tādēļ, ka Grieķijas zemes vairāk un vairāk tika apdzīvotas, kas, savukārt, noveda līdz pārtikas deficītam. Cilvēkiem nācās peldēt pāri jūrām, lai kolonizētu jaunas zemes apdzīvošanai. Grieķijas kolonizācijai bija trīs galvenie virzieni - rietumu virziens (virzienā uz Sicīlijas salām, Itālijas dienvidiem, Francijas dienvidiem un pat Spāniju), dienvidu virziens (grieķi peldēja uz Āfrikas ziemeļu krastiem, bet šeit viņi sastapās ar Ēģiptes faraonu pretestību, tāpēc Ēģiptes teritorijā tika nodibināta tikai Navkratis pilsēta) un ziemeļaustrumu virziens (tā ceļš gāja uz jūras šaurumiem, kas savieno Vidusjūru ar Melno jūru, un tālāk uz tās krastiem).
3.uzdevums. Ielieciet «+» pie pareizajām un «–» pie nepareizajiem apgalvojumiem!
1. Romas pilsētu ap 10. – 9. gs. pr. Kr. dibināja etruski. -
2. Vēstures zinātnē pastāv vairākas teorijas par etrusku izcelsmi. +
3. Romanizācija skāra galvenokārt Romas impērijas rietumu provinču iedzīvotājus. +
4. Romas impērijas austrumu provincēs galvenokārt lietoja grieķu valodu.-
5. Verdzība Senajā Romā nekad nesasniedza tādus mērogus, kādi bija Senajā Grieķijā. +
6. Republikānisko pārvaldi Senajā Romā nomainīja imperatora vienpersonīga vara.+
7. Latvijas teritorijā ir atrastas seno romiešu kaltās monētas. +
8. Senajā Romā bija pazīstams Baltijas jūras dzintars. +
4.uzdevums. Iepazīsties ar fragmentu no Cicerona darba “PAR PIENĀKUMU”un veic uzdevumus!
1) Kāpēc pilsoņu karu laikā Cicerons pievēršas jautājumam par ideālu politiķi?
Cicerons vēlējās iegūt pilsoņu uzticību un tādā veidā viņš mēģināja to uzticību iegūt, paziņojot, kādiem ir jābūt valsts pamatprincipiem, tādā veidā kas būt gan tautai labi, gan valsts pārvaldei.
2) Salīdziniet Cicerona un mūsdienu priekšstatus par ideālu politiķi!
Cicerona, gan mūsdienu priekšstati par ideālu politiķi sakrīt, jo abi veido lielākoties cieņpilnus uzskatus un viedokļus, kas dod iespēju politiķiem būt neitrāliem.
5.uzdevums. No antīkās pasaules līdz pat mūsdienām pazīstami izcili domātāji, dzejnieki, politiķi karavadoņi, valstsvīri, vēsturnieki, zinātnieki- Solons, Sapfo, Vergilijs, perikls, Hipokrats, Ovidijs, Tits Līvijs, Horācijs, Dēmokrīts, Eiklīds, Tukidīts,Tacits, Karakalla, Nerons, Kārs Lukrēcijs, Līsips, Gnejs Pompejs, Feidijs, Scīpions, Katons Vecākais, Cicerons, Arhimēds, Trajāns.
Atrodiet šo personību vidū romiešus! Izrakstiet un sagrupējiet viņus pēc nodarbošanās veida!
Vergilijs – dzejnieks
Ovidijs – dzejnieks
Tits Līvijs – vēsturnieks
Horācijs – dzejnieks
Tacits – vēsturnieks
Karakalla – Romas imperators
Nerons – Romas imperators
Kārs Lukrēcijs – dzejnieks
Gnejs Pompejs – politiskais līderis
Katons Vecākais – politiķis
Cicerons – politiķis
Trajās – Romas imperators
6.uzdevums. Atpazīstiet romiešu kultūrvēsturiskos pieminekļus! 1) Nosauciet
Attēlā redzamo inženierbūvi! 2) Aprakstiet tā nozīmi Romas vēsturē!
Panteons - būve Romā, Itālijā. To sāka būvēt 27. gadā p. m. ē. Markuss Agripa kā templi visiem Senās Romas dieviem, taču 126. gadā m. ē. imperatora Adriāna valdīšanas laikā, tas tika pārbūvēts. Tiek uzskatīts, ka ēkas arhitekts ir Damaskas Apolodors.
Trajāna kolonna - Romas triumfa kolonna Romā, Itālijā. Celta Romas imperatora Trajāna uzvaras Dākijas karos piemiņai. Tā atrodas Trajāna forumā, tika pabeigta 113. gadā.
Akvedukts - mākslīgs kanāls, kas konstruēts, lai novadītu ūdeni no vienas vietas uz otru .Veidojies Romā un ir radījis pamatus mūsdienu tiltu/kanālu arhitektūrai
Forums - Romas Impērijas centrs, kurā cēla triumfa arkas par godu veiksmīgajiem karagājieniem, kur savas uzrunas teica politiķi un valdnieki. Tepat valdīja Cēzars, Augusts un citi tā laika lielie valdnieki.
7.uzdevums. Izpētiet avotus A, B un veiciet uzdevumus!
7.1. izskaidrojiet, kādu priekšstatu par Romas imperatoru un viņa varu sniedz avoti A un B!
Dotie avoti sniedz tādu priekšstatu, ka imperators bija ļoti cienījams, to klausīja romiešu leģionāri un iedzīvotāji, kā arī par godu kāda imperatora valdīšanai, kalta monētas ar noteikta imperatora portretu.
7.2. Izskaidrojiet ar ko romiešu attieksme pret valdnieku atšķīrās no Seno Austrumu sabiedrības attieksmes pret valdniecību!
Ja senos austrumos pret cilvēkiem attiecās kā pret dzīvniekiem, jo bija diktatūra, protams, viņu attieksme pret valdniecību nebija tā labākā. Senajā Romā viss bija puslīdz adekvāti un cilvēcīgi, tāpēc arī iedzīvotāji pret imperatoru attiecās ar cieņu un uzticību.
8.uzdevums.Papildini tekstu ar gada skaitļiem vai jēdzieniem, atrodi un izlabo kļūdas!
Labojumi
6. Tas veicināja valsts tālāku uzplaukumu.
• Tas veicināja Romas bojājeju sākot pēc Teodesija I nāvi Rietumromā.
7. Romiešu kultūra un dzīvesveids izplatījās pa visu impēriju, visas citas kultūras tika apspiestas un iznīcinātas.
• Romiešu kultūra un dzīvesveids bija lielākoties balstīts uz grieķiem, kā arī Roma pārņēma zemju kultūras iekarojot tās .
9. 4.gs. beigās tika iznīcināti tūkstošiem kristiešu.
• Patiesībā sakot no 3.gs beigām kristietībai cilvēki sāka pievērsties masveidā veidojot svēto kultu
9.uzdevums.ES STĀSTU PAR VĒSTURI. Iedomājies, ka tev jāiekārto vēstures ekspozīcija par notikumiem Senajā Grieķijā.
1. Kuri notikumi Senās Grieķijas vēsturē tev šķiet visnozīmīgākie? Izvēlies piecus notikumus!( 5 punkti)
A- Trojas karš
B- Lielā Grieķu kolonizācija
C- Tirānu periods
D- Grieķijas ieviešana Romas impērijas sastāvā
E- Hellēnisma laikmets
2. Pastāsti tuvāk par vienu notikumu (laiks, vieta, cēloņi, norise, sekas un iesaistītās personas)!
Tirānu periods - Tā bija vienpersoniska vara, bet bez mantošanas tiesībām. Varas uzurpēšana parasti notika iekšējo cīņu rezultātā starp konkurējošām vietējo augstmaņu grupām. Lai sagrābto varu nostiprinātu un noturētu, bija nepieciešams iegūt plašu pilsētas vai polisas iedzīvotāju atbalstu. Tādēļ tirāni parasti sāka būvēt monumentālas celtnes, veikt plašus pilsētas labiekārtošanas darbus. Tādēļ, neskatoties uz tirānu periodu, Grieķijas pilsētas auga sevišķi strauji. Tā, 479-478. g. p.m.ē. Atēnām tika uzcelta jauna aizsargsiena, jo iepriekšējās iekšienē pilsētai jau kļuvis par šauru. Tas vēl vairāk nostiprināja pilsētu lomu antīkās pasaules attīstībā.
Neskatoties uz Grieķijas pilsētu valstu politisko separātismu, arī tirānu laikā grieķu kultūra kļuva arvien integrētāka. Piemēram, lai gan pastāvēja daudz dažādu dialektu, grieķiski runājošie varēja viegli sarunāties jebkurā pilsētā vai kolonijā. Arī grieķu reliģija bija universāla visā zemē. Visas grieķu pilsētas piedalījās Olimpiskajās spēlēs un dažādos festivālos.
10.uzdevums.Tabulā ieraksti notikuma 2 cēloņus un 2 sekas!.
