Patriotisko prasmju veicināšana sociālo zinību stundās 6.klasē

I. M. Rubana raksturo šādi:
Mācīšana (skolotāja darbība) kā mērķtiecīga skolēna zināšanu bagātināšana, palīdzība skolēnam pilnveidot prasmi mācīties, sasniegt individuāli iespējamu efektivitāti izziņā, fiziskajā un garīgajā attīstībā, kultūras cilvēka personības īpašību veidošanā. Izglītība ir mācību līdzeklis un rezultāts, kad cilvēks iegūst ne vien zināšanas, bet arī prasmes un iemaņas, uzņemoties atbildību lietot zināšanas noteiktā laikā, vietā un situācijā, tādējādi būdams izglītots, nevis tikai mācīts.
Mūsdienās socializācija ietver sevī orientēšanos valsts dzīvē, kāpēc vairāki procesi notiek tieši tādā ceļā, bet ne savādāk. Lai skolēns varētu adaptēties, būtu jāpapildina zināšanas, kas viņam palīdzēs justies komfortabli dotajā vidē un attīstīt uzņēmējspējas. Izglītības institūcijas, meklējot risinājumu veiksmīgai valsts attīstībai, iekļauj programmā ekonomikas un politisko procesu zināšanas. Pamatizglītības standartā sociālajās zinībās, sākot ar 8. klasi, parādās ekonomikas pamati, cieši saistīti ar politiskiem procesiem ne tikai noteiktā valstī, bet globālā mērogā, izvirzot šādus mērķus:
• gatavību izvēles situācijā, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem un ievērojot godīguma, taisnīguma un cilvēkmīlestības principus, izvērtēt vairākas alternatīvas, prognozēt pieņemtā lēmuma īstenošanas sekas un pieņemt lēmumu darbībai,
• cilvēku saimnieciskās darbības veidiem un principiem,
• pieprasījuma un piedāvājuma likumsakarībām,
• valsts lomu un tās ekonomiskajiem uzdevumiem,
• darba tirgus un iespējām tajā iesaistīties,
• valsts sociālajām garantijām,
• ģimenes nozīmi personības attīstībā un socializācijā,
• sabiedrības sociālo struktūru.
…