Meningīta gaita var būt akūta, subakūta un hroniska. Akūti parasti sākas strutainie un arī virusālie meningīti. Subakūti un hroniski bieži ir tuberkulozes, sifilisa un citu hronisku infekciju ierosinātie meningīti.
Ārstēšana: Ārstē tikai slimnīcā, lietojot antibiotikas u.c. līdzekļus (penicilīnu, eritromicīnu, hlorocīdu). Svarīga ir organisma vispārēja stiprināšana. Laikus jāārstē visas infekcijas un jālikvidē iekaisuma perēkļi organismā. Nedrīkst ēst nemazgātus augļus un dārzeņus, dzert nevārītu ūdeni un pienu. Slimnieka lietotie trauki un veļa jānovāra. Dažu meningīta (primārā strutainā meningīta, poliomielīta meningeālās formas u.c.) gadījumā nepieciešama karantīna bērniem, kam bijis kontakts ar slimnieku. Pret ērču encefalītu un poliomielīta meningeālo formu lieto specifiskas vakcīnas.
SAFILOKOKI
Morfoloģija: Stafilokoki tika atklāti 1883, Louis Pasteur. Visbiežāk veidi baktērijas ir: Staphylococcus aureus, Staphylococcus saprophyticus, un Staphylococcus epidermidis.
Zeltainais stafilokoks-staphylococcus aureus. Atrodas gaisā, putekļos, uz cilvēka ķermeņa, mutes dobumā un zarnu traktā. Īpaša pazīme ir tā, ka šis vīruss izstrādā tik daudz toksīnu, cik nespēj neviens cits. Un tieši šeit arī slēpjas cilvēkam lielākās briesmas. Staphylococcus aureus ir bieži sastopama baktērija, kas 20–30 % veselu cilvēku atrodas uz ādas un gļotādas.
…
