Paternitātes noteikšana Latvijā un Vācijā

Bērna izcelšanos noteikšanu Latvijā Republikā regulē Civillikuma 146. līdz 161. panti. Civillikums nosaka, kādos gadījumos dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai jāveic ieraksts bērna dzimšanas reģistrā par tēvu. Ar katru gadu Latvijā pieaug to pāru skaits, kuriem faktiski izveidojušās ģimenes attiecības , taču bez laulības reģistrācijas. Līdz ar to arvien biežāk rodas situācijas, kad bērna (-u) tēvs nevēlas un izvairās, vai arī pastāv citi likumiski šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā. Bet personas atzīšana par konkrētā bērna bioloģisko tēvu ir nepieciešama, jo tēvam attiecībā pret savu bērnu ir zināmas tiesības, piemēram, saskarsmes tiesības un pienākumi, piemēram, uzturēšanas pienākums.
Civillikums paredz, ka bērna izcelšanos no tēva jeb paternitāti var noteikt:
1)pamatojoties uz paternitātes pieņēmumu;
2)ar paternitātes brīvprātīgu atzīšanu;
3)ar tiesas spriedumu.
Civillikuma 146.panta otrā daļa nosaka, ka par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306.dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).…