Patērētāju uzvedība kā integrēta mārketinga sastāvdaļa

Mārketinga koncepcija paredz, ka tieši pircējam apmaiņas procesā ir jāpieder motivējošs spēks nevis preces piegādātājam/pārdevējam. Autora Beikera pieminētais Levits apgalvo, ka „Menedžmentā pastiprināti ir jādomā, kā vislabāk apmierināt pircēja vajadzības, nevis par produkta ražošanu”. Ar to viņs viennozīmīgi neapgalvo, ka par preces ražošanu vispār nav jādomā, tomēr primārais katram ražotājam ir pircēja/patērētāju vērtību apzināšanās un viņa vēlmju apmierināšana.
Pircējs tirgū nodrošina arī „veselīgu” konkurenci – līdz ar to dodot tiem iespēju izvēlēties sev vispiemērotāko no visiem ražotājiem. Tas savukārt liek ražotājiem meklēt veidus, kā pataisīt savu produktu savādāku, atšķirīgāku no sev līdzīgiem. Līdz ar to pircējs savā ziņā nodrošina daudzveidīgu preču parādīšanos tirgū. Tādējādi visi uzņēmumi cīnās par saviem pircējiem. Tieši pircējs nosaka, ko viņš vai viņa vēlas un ja attiecīgais uzņēmums doto preci vai pakalpojumu nespēs nodrošināt, tad konkurenti pavisam noteikti to spēs.
Menedžeri līdz ar to cenšas „skatīties” un saredzēt uzņēmumu un tā preces no to pircēju skatu punkta, kā arī jau iepriekš plānot pircēju gaumes vai stila, vai vajadzību izmaiņas.
Svarīgi arī ir izprast, ka – 1) patērētāju uzvedība ir dinamiska – mūžam mainīga. Kā rāda pieredze, nav neviena paša likuma, kas izskaidrotu patērētāju uzvedību – tik mainīga tā ir. 2) Patērētāju uzvedība ietver sevī šādas mijidarbības – ir svarīgi zināt, par ko patērētāji domā, ko tie jūt, ko patērētāji dara, kā arī jāuzzin par tām lietām un vietām, kas ietekmē to, ko patērētājs domā, jūt un dara.
…