Psiholoģiskie faktori iekļauj sevī cilvēka motivējumu, uztveri, apguvi, pārliecību, nostāju un ieradumus.
Cilvēku vajadzības ir ļoti dažādas, bet par rosinošu motīvu tās kļūst tikai tad, kad vajadzība sasniedz noteiktu intensitātes pakāpi. Cilvēku izvēles rīcībā vienmēr ir vajadzību prioritāte, kura motivē cilvēku uz noteiktu rīcību. Motīvs – vajadzības intensīva iedarbe uz cilvēku, prasība apmierināt vajadzību ar dažādiem paņēmieniem; pietiekami stipra vajadzības, lai persona sāktu rīkoties. Cilvēku vajadzību un rīcību motivācija ir iekļautā A.Maslova vajadzību teorijas piramīdā, strukturējot to trīs pamatprincipos:
• vajadzību hierarhijā – vajadzību sakārtojums pēc to svarīguma sākot ar fizioloģiskām un beidzot līdz pašapliecināšanās vajadzībām;
• vajadzību deficīta princips – vajadzību apmierināšanas procesa bezgalīgums, jo cilvēku vajadzības nekad nebūs pilnība apmierinātas. Tas, kas cilvēkam patiešām ir vajadzīgs ir atkarīgs no tā, kas viņam jau ir;
• progresa princips – cilvēku rīcības noteikšana ar vēl neapmierinātām vajadzībām. Progresa princips nozīme to, ka katrs cilvēks attiecīgajā brīdī pirmajā kārtā tieksies apmierināt sev vissvarīgāko vajadzību, bet pēc tās – nākamo pēc svarīguma.
Tomēr vienādi motivētu cilvēku uzvedība un rīcība ir atšķirīga, jo tā ir atkarīga no uztveres. Uztvere – tiešs īstenības atspoguļojums apziņā un sniedz priekšstatu par kādu objektu ar sajūtas, domāšanas un pagātnes pieredzes palīdzību; tas ir process, kurā indivīds izvēlas, organizē un interpretē ienākošo informāciju, lai izveidotu jēgpilnu pasaules tēlu, jo uztvere ir atkarīga gan no fiziskiem stimuliem, gan arī no stimulu saistības ar apkārtējo vidi un indivīda iekšējiem stāvokļiem. …
