Sākot Latvijas pašvaldību statusa un kompetences analīzi, sākotnēju uzmanību pievērsīšu faktam, ka saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 4.pantu, realizējot vietējo un rajonu (reģionālo) pārvaldi, pašvaldības likumā noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā pašvaldībām ir juridiskās personas tiesības.
Minētais pants norāda uz šo pašvaldību kā tiesību subjekta divējādo dabu, kad atbilstoši publisko un privāto tiesību nodalīšanas doktrīnām tiek nošķirta pašvaldības kā publisko tiesību subjekta kompetence un to juridiskās personas statuss privātajās tiesībās. Ar minēto normu likumdevējs it kā mākslīgi novelk robežu ne tikai starp šo divējādo pašvaldību dabu tiesībās, bet arī norāda uz atšķirību starp privātajām un publiskajām tiesībām. Panta regulējumā varētu saskatīt arī paņēmienu pašvaldību kompetences nodalīšanai no statusa.
Vietējo pašvaldību tiesību, pienākumu un kompetences robežas ASV, Lielbritānijā un vairumā citu valstu galvenokārt tiek saistītas ar detalizētu statusa elementu uzskaitījumu, kad konkrēti tiek noteikti pienākumi, tiesības, kā arī pašvaldību sabiedrisko attiecību regulēšanas priekšmets. Šajās valstīs municipalitātes drīkst darīt tikai to, ko ar tiesību aktu ir noteicis likumdevējs. Ja tas netiek ievērots, pašvaldību izdotie tiesību akti tiek atzīti par spēkā neesošiem. Valstīs, kur pašvaldību kompetence tiek noteikta citādā kārtībā (arī Latvijā), tā tiek ierobežota ne mazākā mērā. Tā Vācijā formāli tiek atzītas pašvaldību tiesības īstenot visas darbības, kuras netiek aizliegtas ar likumu, bet realitātē aizliegumu skaits ir tik liels, ka vietējām pašvaldībām tiek liegta iespēja īstenot savas iniciatīvas daudzos vietējas nozīmes jautājumos.
Pašvaldību statuss visbiežāk tiek nostiprināts speciālos likumos par vietējām pašvaldībām un likumos, kuri regulē attiecīgas valsts pārvaldes sfēras. Raksturīgi, ka federatīvās valstīs pašvaldību tiesību, pienākumu un kompetences noteikšana pamatā tiek atstāta pašas federācijas subjektu ziņā. ASV daļai pilsētu ir pašām savas pašpārvaldes hartas, ar kurām tiek regulēta to struktūra un arī kompetence. Šīs hartas pēc to izstrādes apstiprina štata likumdevējs, vai arī tās tiek izstrādātas jau uz štata izstrādāta hartas parauga pamata. Šobrīd pasaulē kļuvis raksturīgi pašvaldību darbību regulēt nevis ar parlamenta izdotiem tiesību aktiem, bet ar valdības noteikumiem, ministriju noteikumiem, ar tā saucamo deleģēto likumdošanu.
…
