7.Kas ir nepieciešamas lai pašvaldības pārietu uz aprites ekonomiku?
Pāreja no precēm uz pakalpojumiem. Tā vietā, lai pirktu jaunas preces (piem., biroja tehniku, spuldzes vai automašīnas), tiek slēgts līgums ar kvalificētiem komersantiem par pakalpojumu nodrošināšanu (piemēram, kopēšanas pakalpojumiem, apgaismojumu, autopārvadājumiem utt.) vai preces nomas līgums. Pakalpojumu sniedzējs atbildība ir nodrošināt pakalpojumu atbilstoši prasībām. Prece paliek tā īpašumā, un viņš ir atbildīgs par tās apsaimniekošanu visā dzīves ciklā, arī tās atjaunošanu, ja mainās tehnoloģijas, līdz tās nonākšanai atkritumos. Tas sniedz ekonomiskos ieguvumus iestādei (piem., nav jāuztur un regulāri jāatjauno iekārtas,) un veicina arī jaunu darba vietu izveidi privātajā sektorā, kas nodrošina pakalpojumus. http://varam.gov.lv/lat/lidzd/attistibas_planosanas_dokumentu_projekti/
Kādi ieguvumi?
• Aprites ekonomikas īstenošana no vietējās pārvaldības viedokļa ir pētīta diezgan sadrumstaloti, lai gan valsts politikai joprojām ir izšķiroša nozīme, virzot valstis uz vairāk aprites sistēmām.
• Aprites ekonomika ir aktuāla Eiropas parādība, kas seko zaļajai ekonomikai. Ieguvums tāds, ka aprites ekonomikai norāda uz nepieciešamību pāriet no lineārās ekonomikas, kur resursus vienkārši iegūst, izmanto un izmet, uz CE, kurā resursi tiek atgriezti, tos apstrādājot, pārveidojot, vai citādi iegūstot citu resursu.
• Būtu mazāki izdevumi
Kādi trūkumi?
• Līdzšinējā pašvaldību darbība vairāk vērsta uz atkritumu apsaimniekošanu.
• Vietējām pašvaldībām vajadzētu būt aktīvākām un stiprināt sociālo tīklu veidošanu ar vietējiem uzņēmumiem visā vērtību ķēdē. Pašlaik tas nenotiek.
• Latvija nav gatava aprites ekonomikai. Iedzīvotāji diezgan pasīvi iesaistās kaut vai tajā pašā atkritumu šķirošanā.
…
